| “Na, bhikkhave, nevāpiko nivāpaṃ nivapati migajātānaṃ: |
“monks, a trapper doesn’t cast bait for deer thinking: |
“比丘们,捕兽者撒下诱饵并不是想着: |
| ‘imaṃ me nivāpaṃ nivuttaṃ migajātā paribhuñjantā dīghāyukā vaṇṇavanto ciraṃ dīghamaddhānaṃ yāpentū’ti. |
‘May the deer, enjoying this bait, be healthy and in good condition. May they live long and prosper!’ |
‘愿这些鹿享用这诱饵,身体健康,状况良好。愿它们长寿繁荣!’ |
| Evañca kho, bhikkhave, nevāpiko nivāpaṃ nivapati migajātānaṃ: |
A trapper casts bait for deer thinking: |
捕兽者撒下诱饵是想着: |
| ‘imaṃ me nivāpaṃ nivuttaṃ migajātā anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjissanti, anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjissanti, mattā samānā pamādaṃ āpajjissanti, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā bhavissanti imasmiṃ nivāpe’ti. |
‘When these deer intrude on where I cast the bait, they’ll recklessly enjoy eating it. They’ll become indulgent, then they’ll become negligent, and then they’ll be vulnerable on account of this bait.’ |
‘当这些鹿闯入我撒下诱饵的地方时,它们会鲁莽地享用它。它们会变得放纵,然后变得疏忽,然后就会因为这诱饵而变得脆弱。’ |
| Tatra, bhikkhave, paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. |
And indeed, the first herd of deer intruded on where the trapper cast the bait and recklessly enjoyed eating it. They became indulgent, then they became negligent, and then they were vulnerable to the trapper on account of that bait. |
果然,第一群鹿闯入了捕兽者撒下诱饵的地方,鲁莽地享用着。它们变得放纵,然后变得疏忽,然后就因为那诱饵而对捕兽者变得脆弱。 |
| Evañhi te, bhikkhave, paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. |
And that’s how the first herd of deer failed to get free from the trapper’s power. |
就这样,第一群鹿未能摆脱捕兽者的掌控。 |
| Tatra, bhikkhave, dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ: |
So then a second herd of deer thought up a plan: |
接着,第二群鹿想出了一个计划: |
| ‘ye kho te paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. |
‘The first herd of deer became indulgent … |
“第一群鹿变得放纵…… |
| Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. |
|
|
| Evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. |
and failed to get free of the trapper’s power. |
并且未能摆脱捕兽者的掌控。 |
| Yannūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti. |
Why don’t we avoid eating the bait altogether? Avoiding dangerous food, we can venture deep into a wilderness region and live there.’ |
我们为什么不完全避免吃诱饵呢?避开危险的食物,我们可以深入荒野地区生活。” |
| Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṃsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihariṃsu. |
And that’s just what they did. |
他们就是这样做的。 |
| Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse, tiṇodakasaṅkhaye, adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. |
But when it came to the last month of summer, the grass and water ran out. Their bodies became much too thin, |
但到了夏季的最后一个月,草和水都用完了。它们的身体变得非常消瘦, |
| Tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balavīriyaṃ parihāyi. |
and they lost their strength and energy. |
并且失去了力量和精力。 |
| Balavīriye parihīne tameva nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa paccāgamiṃsu. |
So they went back to that same place where the trapper had cast bait. |
于是它们回到了捕兽者撒下诱饵的那个地方。 |
| Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. |
Intruding on that place, they recklessly enjoyed eating it … |
闯入那个地方,它们鲁莽地享用着…… |
| Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. |
|
|
| Evañhi te, bhikkhave, dutiyāpi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. |
And that’s how the second herd failed to get free from the trapper’s power. |
就这样,第二群鹿未能摆脱捕兽者的掌控。 |
| Tatra, bhikkhave, tatiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ: |
So then a third herd of deer thought up a plan: |
接着,第三群鹿想出了一个计划: |
| ‘ye kho te paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa … pe … |
‘The first … |
“第一群…… |
| evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. |
|
|
| Yepi te dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ: |
and second herds of deer … |
和第二群鹿…… |
| “ye kho te paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa … pe … |
|
|
| evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. |
|
|
| Yannūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā”ti. |
|
|
| Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṃsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihariṃsu. |
|
|
| Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. |
|
|
| Tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balavīriyaṃ parihāyi. |
|
|
| Balavīriye parihīne tameva nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa paccāgamiṃsu. |
|
|
| Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. |
|
|
| Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. |
|
|
| Evañhi te dutiyāpi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. |
failed to get free of the trapper’s power. |
未能摆脱捕兽者的掌控。 |
| Yannūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa upanissāya āsayaṃ kappeyyāma. |
Why don’t we set up our lair close by the place where the trapper has cast the bait? |
我们为什么不把巢穴设在捕兽者撒下诱饵的地方附近呢? |
| Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiṃ nivāpe’ti. |
Then we can intrude on it and enjoy eating without being reckless. We won’t become indulgent, then we won’t became negligent, and then we won’t be vulnerable to the trapper on account of that bait.’ |
那样我们就可以闯入那里,无所顾忌地享用。我们不会变得放纵,然后就不会变得疏忽,然后就不会因为那诱饵而对捕兽者变得脆弱。” |
| Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu. |
And that’s just what they did. |
他们就是这样做的。 |
| Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu, amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. |
|
|
| Tatra, bhikkhave, nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: |
So the trapper and his companions thought: |
于是,捕兽者和他的同伴们想: |
| ‘saṭhāssunāmime tatiyā migajātā ketabino, iddhimantāssunāmime tatiyā migajātā parajanā; |
‘Wow, this third herd of deer is so sneaky and devious, they must be some kind of unnatural spirits with psychic power! |
“哇,这第三群鹿真是又狡猾又诡计多端,它们一定是某种拥有神通的非自然精灵! |
| imañca nāma nivāpaṃ nivuttaṃ paribhuñjanti, na ca nesaṃ jānāma āgatiṃ vā gatiṃ vā. |
For they eat the bait we’ve cast without us knowing how they come and go. |
因为它们吃我们撒下的诱饵,我们却不知道它们是如何来去自如的。 |
| Yannūna mayaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāreyyāma, appeva nāma tatiyānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ passeyyāma, yattha te gāhaṃ gaccheyyun’ti. |
Why don’t we surround the bait on all sides by staking out high nets? Hopefully we might get to see their lair, where they go to hide out.’ |
我们为什么不四面包围诱饵,架起高网呢?希望能看到它们的巢穴,它们藏身的地方。” |
| Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāresuṃ. |
And that’s just what they did. |
他们就是这样做的。 |
| Addasaṃsu kho, bhikkhave, nevāpiko ca nevāpikaparisā ca tatiyānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ, yattha te gāhaṃ agamaṃsu. |
And they saw where the third herd of deer had their lair, where they went to hide out. |
他们看到了第三群鹿的巢穴,它们藏身的地方。 |
| Evañhi te, bhikkhave, tatiyāpi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. |
And that’s how the third herd failed to get free from the trapper’s power. |
就这样,第三群鹿未能摆脱捕兽者的掌控。 |
| Tatra, bhikkhave, catutthā migajātā evaṃ samacintesuṃ: |
So then a fourth herd of deer thought up a plan: |
接着,第四群鹿想出了一个计划: |
| ‘ye kho te paṭhamā migajātā … pe … |
‘The first … |
“第一群…… |
| evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. |
|
|
| Yepi te dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ: |
second … |
第二群…… |
| “ye kho te paṭhamā migajātā … pe … |
|
|
| evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. |
|
|
| Yannūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā”ti. |
|
|
| Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṃsu … pe … |
|
|
| evañhi te dutiyāpi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. |
|
|
| Yepi te tatiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ: |
and third herds of deer … |
和第三群鹿…… |
| “ye kho te paṭhamā migajātā … pe … |
|
|
| evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. |
|
|
| Yepi te dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ: |
|
|
| ‘ye kho te paṭhamā migajātā … pe … |
|
|
| evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. |
|
|
| Yannūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti. |
|
|
| Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṃsu … pe … |
|
|
| evañhi te dutiyāpi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. |
|
|
| Yannūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa upanissāya āsayaṃ kappeyyāma, tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiṃ nivāpe”ti. |
|
|
| Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu, tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu, amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. |
|
|
| Tatra nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: |
|
|
| “saṭhāssunāmime tatiyā migajātā ketabino, iddhimantāssunāmime tatiyā migajātā parajanā, imañca nāma nivāpaṃ nivuttaṃ paribhuñjanti. |
|
|
| Na ca nesaṃ jānāma āgatiṃ vā gatiṃ vā. |
|
|
| Yannūna mayaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāreyyāma, appeva nāma tatiyānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ passeyyāma, yattha te gāhaṃ gaccheyyun”ti. |
|
|
| Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāresuṃ. |
|
|
| Addasaṃsu kho nevāpiko ca nevāpikaparisā ca tatiyānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ, yattha te gāhaṃ agamaṃsu. |
|
|
| Evañhi te tatiyāpi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. |
failed to get free of the trapper’s power. |
未能摆脱捕兽者的掌控。 |
| Yannūna mayaṃ yattha agati nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca tatrāsayaṃ kappeyyāma, tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiṃ nivāpe’ti. |
Why don’t we set up our lair somewhere the trapper and his companions can’t go? Then we can intrude on where the trapper has cast the bait and enjoy eating it without being reckless. We won’t become indulgent, then we won’t became negligent, and then we won’t be vulnerable to the trapper on account of that bait.’ |
我们为什么不把巢穴设在捕兽者和他的同伴们去不了的地方呢?那样我们就可以闯入捕兽者撒下诱饵的地方,无所顾忌地享用。我们不会变得放纵,然后就不会变得疏忽,然后就不会因为那诱饵而对捕兽者变得脆弱。’ |
| Te yattha agati nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca tatrāsayaṃ kappayiṃsu. |
And that’s just what they did. |
他们就是这样做的。 |
| Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu, amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. |
|
|
| Tatra, bhikkhave, nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: |
So the trapper and his companions thought: |
于是,捕兽者和他的同伴们想: |
| ‘saṭhāssunāmime catutthā migajātā ketabino, iddhimantāssunāmime catutthā migajātā parajanā. |
‘Wow, this fourth herd of deer is so sneaky and devious, they must be some kind of unnatural spirits with psychic power! |
“哇,这第四群鹿真是又狡猾又诡计多端,它们一定是某种拥有神通的非自然精灵! |
| Imañca nāma nivāpaṃ nivuttaṃ paribhuñjanti, na ca nesaṃ jānāma āgatiṃ vā gatiṃ vā. |
For they eat the bait we’ve cast without us knowing how they come and go. |
因为它们吃我们撒下的诱饵,我们却不知道它们是如何来去自如的。 |
| Yannūna mayaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāreyyāma, appeva nāma catutthānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ passeyyāma yattha te gāhaṃ gaccheyyun’ti. |
Why don’t we surround the bait on all sides by staking out high nets? Hopefully we might get to see their lair, where they go to hide out.’ |
我们为什么不四面包围诱饵,架起高网呢?希望能看到它们的巢穴,它们藏身的地方。” |
| Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāresuṃ. |
And that’s just what they did. |
他们就是这样做的。 |
| Neva kho, bhikkhave, addasaṃsu nevāpiko ca nevāpikaparisā ca catutthānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ, yattha te gāhaṃ gaccheyyuṃ. |
But they couldn’t see where the fourth herd of deer had their lair, where they went to hide out. |
但他们看不到第四群鹿的巢穴,它们藏身的地方。 |
| Tatra, bhikkhave, nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: |
So the trapper and his companions thought: |
于是捕兽者和他的同伴们想: |
| ‘sace kho mayaṃ catutthe migajāte ghaṭṭessāma, te ghaṭṭitā aññe ghaṭṭissanti te ghaṭṭitā aññe ghaṭṭissanti. |
‘If we disturb this fourth herd of deer, they’ll disturb others, who in turn will disturb even more. |
“如果我们打扰这第四群鹿,它们就会打扰其他的鹿,而其他的鹿又会打扰更多的鹿。 |
| Evaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ sabbaso migajātā parimuñcissanti. |
Then all of the deer will be free from this bait we’ve cast. |
那样所有的鹿都会摆脱我们撒下的诱饵。 |
| Yannūna mayaṃ catutthe migajāte ajjhupekkheyyāmā’ti. |
Why don’t we just keep an eye on that fourth herd?’ |
我们为什么不盯着这第四群鹿呢?” |
| Ajjhupekkhiṃsu kho, bhikkhave, nevāpiko ca nevāpikaparisā ca catutthe migajāte. |
And that’s just what they did. |
他们就是这样做的。 |
| Evañhi te, bhikkhave, catutthā migajātā parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. |
And that’s how the fourth herd of deer got free from the trapper’s power. |
就这样,第四群鹿摆脱了捕兽者的掌控。 |
| Upamā kho me ayaṃ, bhikkhave, katā atthassa viññāpanāya. |
I’ve made up this simile to make a point. |
我用这个比喻来说明一个道理。 |
| Ayaṃ cevettha attho— |
And this is what it means. |
它的含义是: |
| nivāpoti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. |
‘Bait’ is a term for the five kinds of sensual stimulation. |
“诱饵”是指五种感官刺激。 |
| Nevāpikoti kho, bhikkhave, mārassetaṃ pāpimato adhivacanaṃ. |
‘Trapper’ is a term for Māra the Wicked. |
“捕兽者”是指邪恶的魔罗。 |
| Nevāpikaparisāti kho, bhikkhave, māraparisāyetaṃ adhivacanaṃ. |
‘Trapper’s companions’ is a term for Māra’s assembly. |
“捕兽者的同伴”是指魔罗的眷属。 |
| Migajātāti kho, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇānametaṃ adhivacanaṃ. |
‘Deer’ is a term for ascetics and brahmins. |
“鹿”是指沙门和婆罗门。 |
| Tatra, bhikkhave, paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. |
Now, the first group of ascetics and brahmins intruded on where the bait and the carnal delights of the world were cast by Māra and recklessly enjoyed eating it. |
现在,第一批沙门和婆罗门闯入了魔罗撒下的诱饵和世间的肉欲之处,鲁莽地享用着。 |
| Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. |
They became indulgent, then they became negligent, and then they were vulnerable to Māra on account of that bait and the carnal delights of the world. |
他们变得放纵,然后变得疏忽,然后就因为那诱饵和世间的肉欲而对魔罗变得脆弱。 |
| Evañhi te, bhikkhave, paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. |
And that’s how the first group of ascetics and brahmins failed to get free from Māra’s power. |
就这样,第一批沙门和婆罗门未能摆脱魔罗的掌控。 |
| Seyyathāpi te, bhikkhave, paṭhamā migajātā tathūpame ahaṃ ime paṭhame samaṇabrāhmaṇe vadāmi. |
This first group of ascetics and brahmins is just like the first herd of deer, I say. |
我说,这第一批沙门和婆罗门就像第一群鹿。 |
| Tatra, bhikkhave, dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ: |
So then a second group of ascetics and brahmins thought up a plan: |
于是,第二批沙门和婆罗门想出了一个计划: |
| ‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. |
‘The first group of ascetics and brahmins became indulgent … |
“第一批沙门和婆罗门变得放纵…… |
| Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. |
|
|
| Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. |
and failed to get free of Māra’s power. |
未能摆脱魔罗的掌控。 |
| Yannūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti. |
Why don’t we avoid eating the bait and the world’s carnal delights altogether? Avoiding dangerous food, we can venture deep into a wilderness region and live there.’ |
我们为什么不完全避免食用诱饵和世间的肉欲呢?避开危险的食物,我们可以深入荒野地区生活。” |
| Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmāti. |
|
|
| Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihariṃsu. |
And that’s just what they did. |
他们就是这样做的。 |
| Te tattha sākabhakkhāpi ahesuṃ, sāmākabhakkhāpi ahesuṃ, nīvārabhakkhāpi ahesuṃ, daddulabhakkhāpi ahesuṃ, haṭabhakkhāpi ahesuṃ, kaṇabhakkhāpi ahesuṃ, ācāmabhakkhāpi ahesuṃ, piññākabhakkhāpi ahesuṃ, tiṇabhakkhāpi ahesuṃ, gomayabhakkhāpi ahesuṃ, vanamūlaphalāhārā yāpesuṃ pavattaphalabhojī. |
They ate herbs, millet, wild rice, poor rice, water lettuce, rice bran, scum from boiling rice, sesame flour, grass, or cow dung. They survived on forest roots and fruits, or eating fallen fruit. |
他们吃草药、小米、野米、劣质米、水生菜、米糠、米汤、芝麻粉、草或牛粪。他们靠森林里的根和果实生存,或者吃掉落的水果。 |
| Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse, tiṇodakasaṅkhaye, adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. |
But when it came to the last month of summer, the grass and water ran out. Their bodies became much too thin, |
但到了夏季的最后一个月,草和水都用完了。他们的身体变得非常消瘦, |
| Tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balavīriyaṃ parihāyi. |
and they lost their strength and energy. |
并且失去了力量和精力。 |
| Balavīriye parihīne cetovimutti parihāyi. |
Because of this, they lost their heart’s release, |
因此,他们失去了心灵的解脱, |
| Cetovimuttiyā parihīnāya tameva nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa paccāgamiṃsu tāni ca lokāmisāni. |
so they went back to that same place where Māra had cast the bait and the carnal delights of the world. |
于是他们回到了魔罗撒下诱饵和世间肉欲的那个地方。 |
| Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. |
Intruding on that place, they recklessly enjoyed eating them … |
闯入那个地方,他们鲁莽地享用着…… |
| Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. |
|
|
| Evañhi te, bhikkhave, dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. |
And that’s how the second group of ascetics and brahmins failed to get free from Māra’s power. |
就这样,第二批沙门和婆罗门未能摆脱魔罗的掌控。 |
| Seyyathāpi te, bhikkhave, dutiyā migajātā tathūpame ahaṃ ime dutiye samaṇabrāhmaṇe vadāmi. |
This second group of ascetics and brahmins is just like the second herd of deer, I say. |
我说,这第二批沙门和婆罗门就像第二群鹿。 |
| Tatra, bhikkhave, tatiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ: |
So then a third group of ascetics and brahmins thought up a plan: |
于是,第三批沙门和婆罗门想出了一个计划: |
| ‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni … pe …. |
‘The first … |
“第一批…… |
| Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. |
|
|
| Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ: |
and second groups of ascetics and brahmins … |
和第二批沙门和婆罗门…… |
| “ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni … pe …. |
|
|
| Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. |
|
|
| Yannūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā”ti. |
|
|
| Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu. |
|
|
| Bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihariṃsu. |
|
|
| Te tattha sākabhakkhāpi ahesuṃ … pe … pavattaphalabhojī. |
|
|
| Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. |
|
|
| Tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balavīriyaṃ parihāyi, balavīriye parihīne cetovimutti parihāyi, cetovimuttiyā parihīnāya tameva nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa paccāgamiṃsu tāni ca lokāmisāni. |
|
|
| Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. |
|
|
| Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. |
|
|
| Evañhi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. |
failed to get free of Māra’s power. |
未能摆脱魔罗的掌控。 |
| Yannūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappeyyāma, tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise’ti. |
Why don’t we set up our lair close by the place where Māra has cast the bait and those carnal delights of the world? Then we can intrude on it and enjoy eating without being reckless. We won’t become indulgent, then we won’t became negligent, and then we won’t be vulnerable to Māra on account of that bait and those carnal delights of the world.’ |
我们为什么不把巢穴设在魔罗撒下诱饵和那些世间肉欲的地方附近呢?那样我们就可以闯入那里,无所顾忌地享用。我们不会变得放纵,然后就不会变得疏忽,然后就不会因为那诱饵和那些世间肉欲而对魔罗变得脆弱。” |
| Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu. |
And that’s just what they did. |
他们就是这样做的。 |
| Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. |
|
|
| Te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu, amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. |
|
然而,他们仍然持有这样的观点: |
| Api ca kho evaṃdiṭṭhikā ahesuṃ— |
Still, they had such views as these: |
“世界是永恒的”或“世界不是永恒的”; |
| sassato loko itipi, asassato loko itipi; |
‘The world is eternal’ or ‘The world is not eternal’; |
“世界是有限的”或“世界是无限的”; |
| antavā loko itipi, anantavā loko itipi; |
‘The world is finite’ or ‘The world is infinite’; |
“灵魂与身体是同一回事”或“灵魂与身体是不同的东西”; |
| taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ itipi, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ itipi; |
‘The soul and the body are the same thing’ or ‘The soul and the body are different things’; |
或者死后,如来存在,或不存在,或既存在又不存在,或既不存在也不不存在。 |
| hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi, na hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi. |
or that after death, a Realized One exists, or doesn’t exist, or both exists and doesn’t exist, or neither exists nor doesn’t exist. |
就这样,第三批沙门和婆罗门未能摆脱魔罗的掌控。 |
| Evañhi te, bhikkhave, tatiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. |
And that’s how the third group of ascetics and brahmins failed to get free from Māra’s power. |
我说,这第三批沙门和婆罗门就像第三群鹿。 |
| Seyyathāpi te, bhikkhave, tatiyā migajātā tathūpame ahaṃ ime tatiye samaṇabrāhmaṇe vadāmi. |
This third group of ascetics and brahmins is just like the third herd of deer, I say. |
|
| Tatra, bhikkhave, catutthā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ: |
So then a fourth group of ascetics and brahmins thought up a plan: |
于是,第四批沙门和婆罗门想出了一个计划: |
| ‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa … pe …. |
‘The first … |
“第一批…… |
| Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. |
|
|
| Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ: |
second … |
第二批…… |
| ‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā … pe …. |
|
|
| Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. |
|
|
| Yannūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti. |
|
|
| Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu … pe …. |
|
|
| Evañhi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. |
|
|
| Yepi te tatiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā … pe …. |
and third groups of ascetics and brahmins … |
和第三批沙门和婆罗门…… |
| Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. |
|
|
| Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā … pe …. |
|
|
| Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. |
|
|
| Yannūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti. |
|
|
| Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu … pe …. |
|
|
| Evañhi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. |
|
|
| Yannūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappeyyāma. |
|
|
| Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmiseti. |
|
|
| Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu. |
|
|
| Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. |
|
|
| Te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu. |
|
|
| Amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu. |
|
|
| Appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. |
|
|
| Api ca kho evaṃdiṭṭhikā ahesuṃ sassato loko itipi … pe … |
|
|
| neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi. |
|
|
| Evañhi te tatiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. |
failed to get free of Māra’s power. |
未能摆脱魔罗的掌控。 |
| Yannūna mayaṃ yattha agati mārassa ca māraparisāya ca tatrāsayaṃ kappeyyāma. |
Why don’t we set up our lair somewhere Māra and his assembly can’t go? |
我们为什么不把巢穴设在魔罗和他的眷属去不了的地方呢? |
| Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmiseti. |
Then we can intrude on where Māra has cast the bait and those carnal delights of the world, and enjoy eating without being reckless. We won’t become indulgent, then we won’t became negligent, and then we won’t be vulnerable to Māra on account of that bait and those carnal delights of the world.’ |
那样我们就可以闯入魔罗撒下诱饵和那些世间肉欲的地方,无所顾忌地享用。我们不会变得放纵,然后就不会变得疏忽,然后就不会因为那诱饵和那些世间肉欲而对魔罗变得脆弱。” |
| Te yattha agati mārassa ca māraparisāya ca tatrāsayaṃ kappayiṃsu. |
And that’s just what they did. |
他们就是这样做的。 |
| Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu, amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. |
|
|
| Evañhi te, bhikkhave, catutthā samaṇabrāhmaṇā parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. |
And that’s how the fourth group of ascetics and brahmins got free from Māra’s power. |
就这样,第四批沙门和婆罗门摆脱了魔罗的掌控。 |
| Seyyathāpi te, bhikkhave, catutthā migajātā tathūpame ahaṃ ime catutthe samaṇabrāhmaṇe vadāmi. |
This fourth group of ascetics and brahmins is just like the fourth herd of deer, I say. |
我说,这第四批沙门和婆罗门就像第四群鹿。 |
| Kathañca, bhikkhave, agati mārassa ca māraparisāya ca? |
And where is it that Māra and his assembly can’t go? |
魔罗和他的眷属去不了的地方在哪里呢? |
| Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. |
It’s when a monk, quite secluded from sensual pleasures, secluded from unskillful qualities, enters and remains in the first jhāna, which has the rapture and pleasure born of seclusion, while directing-thought and evaluation. |
那就是比丘完全远离欲乐,远离不善法,进入并安住于初禅,其中有远离所生的喜和乐,同时有寻和伺。 |
| Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato. |
This is called a monk who has blinded Māra, put out his eyes without a trace, and gone where the Wicked One cannot see. |
这被称为一位比丘,他已使魔罗失明,彻底熄灭了他的眼睛,并去了邪恶者看不见的地方。 |
| Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. |
Furthermore, with the fading away of rapture, a monk enters and remains in the third jhāna, where they meditate with equanimity, rememberful and aware, personally experiencing pleasure with the flesh and blood physical body of which the noble ones declare, ‘Equanimous and rememberful, one meditates in pleasure.’ |
再者,随着喜的消退,比丘进入并安住于第三禅,在那里他以舍心禅修,正念正知,亲身体验身心之乐,圣者称之为“具舍具念,安住于乐”。 |
| Ayaṃ vuccati, bhikkhave … pe … pāpimato. |
This is called a monk who has blinded Māra … |
这被称为一位比丘,他已使魔罗失明…… |
| Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. |
Furthermore, a monk, going totally beyond the dimension of neither perception nor non-perception, enters and remains in the cessation of perception and feeling. And, having seen with wisdom, their defilements come to an end. |
再者,比丘完全超越非想非非想处,进入并安住于想受灭。并且,以智慧观照,他们的烦恼得以止息。 |
| Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato tiṇṇo loke visattikan”ti. |
This is called a monk who has blinded Māra, put out his eyes without a trace, and gone where the Wicked One cannot see. And they’ve crossed over clinging to the world.” |
这被称为一位比丘,他已使魔罗失明,彻底熄灭了他的眼睛,并去了邪恶者看不见的地方。他们也已越过对世间的执着。” |