lucid24.org home 🏛️ MN 25 all   
+

MN 25 Nivāpa:
Fodder

all
mn25.jpg


+

Opening

(derived from B. Sujato 2018/12) (摘自B. Sujato 2018/12)
Evaṃ me sutaṃ—​ So I have heard. 如是我聞。
ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. At one time the Buddha was staying near Sāvatthī in Jeta’s Grove, Anāthapiṇḍika’s monastery. 一時,佛陀住在舍衛城附近的祇園,給孤獨園。
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: There the Buddha addressed the monks: 在那裡,佛陀對比丘們說:
“bhikkhavo”ti. “monks!” “比丘們!”
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. “Venerable sir,” they replied. “尊者,是的,”他們回答道。
Bhagavā etadavoca: The Buddha said this: 佛陀如是說:
+

25.1 – (first deer herd falls for fodder easily)

“Na, bhikkhave, nevāpiko nivāpaṃ nivapati migajātānaṃ: “monks, a trapper doesn’t cast bait for deer thinking: “比丘們,捕獸者撒下誘餌並不是想著:
‘imaṃ me nivāpaṃ nivuttaṃ migajātā paribhuñjantā dīghāyukā vaṇṇavanto ciraṃ dīghamaddhānaṃ yāpentū’ti. ‘May the deer, enjoying this bait, be healthy and in good condition. May they live long and prosper!’ ‘願這些鹿享用這誘餌,身體健康,狀況良好。願它們長壽繁榮!’
Evañca kho, bhikkhave, nevāpiko nivāpaṃ nivapati migajātānaṃ: A trapper casts bait for deer thinking: 捕獸者撒下誘餌是想著:
‘imaṃ me nivāpaṃ nivuttaṃ migajātā anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjissanti, anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjissanti, mattā samānā pamādaṃ āpajjissanti, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā bhavissanti imasmiṃ nivāpe’ti. ‘When these deer intrude on where I cast the bait, they’ll recklessly enjoy eating it. They’ll become indulgent, then they’ll become negligent, and then they’ll be vulnerable on account of this bait.’ ‘當這些鹿闖入我撒下誘餌的地方時,它們會魯莽地享用它。它們會變得放縱,然後變得疏忽,然後就會因為這誘餌而變得脆弱。’
Tatra, bhikkhave, paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. And indeed, the first herd of deer intruded on where the trapper cast the bait and recklessly enjoyed eating it. They became indulgent, then they became negligent, and then they were vulnerable to the trapper on account of that bait. 果然,第一群鹿闖入了捕獸者撒下誘餌的地方,魯莽地享用著。它們變得放縱,然後變得疏忽,然後就因為那誘餌而對捕獸者變得脆弱。
Evañhi te, bhikkhave, paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. And that’s how the first herd of deer failed to get free from the trapper’s power. 就這樣,第一群鹿未能擺脫捕獸者的掌控。
+

25.2 – (second deer herd avoids bait, until they’re starving)

Tatra, bhikkhave, dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ: So then a second herd of deer thought up a plan: 接著,第二群鹿想出了一個計劃:
‘ye kho te paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu.
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.
‘The first herd of deer became indulgent … “第一群鹿變得放縱……
Evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. and failed to get free of the trapper’s power. 並且未能擺脫捕獸者的掌控。
Yannūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti. Why don’t we avoid eating the bait altogether? Avoiding dangerous food, we can venture deep into a wilderness region and live there.’ 我們為什麼不完全避免吃誘餌呢?避開危險的食物,我們可以深入荒野地區生活。”
Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṃsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihariṃsu. And that’s just what they did. 他們就是這樣做的。
Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse, tiṇodakasaṅkhaye, adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. But when it came to the last month of summer, the grass and water ran out. Their bodies became much too thin, 但到了夏季的最後一個月,草和水都用完了。它們的身體變得非常消瘦,
Tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balavīriyaṃ parihāyi. and they lost their strength and vigor. 並且失去了力量和精力。
Balavīriye parihīne tameva nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa paccāgamiṃsu. So they went back to that same place where the trapper had cast bait. 於是它們回到了捕獸者撒下誘餌的那個地方。
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu.
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.
Intruding on that place, they recklessly enjoyed eating it … 闖入那個地方,它們魯莽地享用著……
Evañhi te, bhikkhave, dutiyāpi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. And that’s how the second herd failed to get free from the trapper’s power. 就這樣,第二群鹿未能擺脫捕獸者的掌控。
+

25.3 – (third deer herd sets up lair near bait)

Tatra, bhikkhave, tatiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ: So then a third herd of deer thought up a plan: 接著,第三群鹿想出了一個計劃:
‘ye kho te paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa … pe …
evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.
‘The first … “第一群……
Yepi te dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ:
“ye kho te paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa … pe …
evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.
Yannūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā”ti.
Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṃsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihariṃsu.
Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti.
Tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balavīriyaṃ parihāyi.
Balavīriye parihīne tameva nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa paccāgamiṃsu.
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu.
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.
and second herds of deer … 和第二群鹿……
Evañhi te dutiyāpi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. failed to get free of the trapper’s power. 未能擺脫捕獸者的掌控。
Yannūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa upanissāya āsayaṃ kappeyyāma. Why don’t we set up our lair close by the place where the trapper has cast the bait? 我們為什麼不把巢穴設在捕獸者撒下誘餌的地方附近呢?
Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiṃ nivāpe’ti. Then we can intrude on it and enjoy eating without being reckless. We won’t become indulgent, then we won’t became negligent, and then we won’t be vulnerable to the trapper on account of that bait.’ 那樣我們就可以闖入那裡,無所顧忌地享用。我們不會變得放縱,然後就不會變得疏忽,然後就不會因為那誘餌而對捕獸者變得脆弱。”
Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu.
Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu, amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.
And that’s just what they did. 他們就是這樣做的。
Tatra, bhikkhave, nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: So the trapper and his companions thought: 於是,捕獸者和他的同伴們想:
‘saṭhāssunāmime tatiyā migajātā ketabino, iddhimantāssunāmime tatiyā migajātā parajanā; ‘Wow, this third herd of deer is so sneaky and devious, they must be some kind of unnatural spirits with psychic power! “哇,這第三群鹿真是又狡猾又詭計多端,它們一定是某種擁有神通的非自然精靈!
imañca nāma nivāpaṃ nivuttaṃ paribhuñjanti, na ca nesaṃ jānāma āgatiṃ vā gatiṃ vā. For they eat the bait we’ve cast without us knowing how they come and go. 因為它們吃我們撒下的誘餌,我們卻不知道它們是如何來去自如的。
Yannūna mayaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāreyyāma, appeva nāma tatiyānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ passeyyāma, yattha te gāhaṃ gaccheyyun’ti. Why don’t we surround the bait on all sides by staking out high nets? Hopefully we might get to see their lair, where they go to hide out.’ 我們為什麼不四面包圍誘餌,架起高網呢?希望能看到它們的巢穴,它們藏身的地方。”
Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāresuṃ. And that’s just what they did. 他們就是這樣做的。
Addasaṃsu kho, bhikkhave, nevāpiko ca nevāpikaparisā ca tatiyānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ, yattha te gāhaṃ agamaṃsu. And they saw where the third herd of deer had their lair, where they went to hide out. 他們看到了第三群鹿的巢穴,它們藏身的地方。
Evañhi te, bhikkhave, tatiyāpi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. And that’s how the third herd failed to get free from the trapper’s power. 就這樣,第三群鹿未能擺脫捕獸者的掌控。
❧
+

25.4 – (fourth deer herd sets up lair at safe distance)

Tatra, bhikkhave, catutthā migajātā evaṃ samacintesuṃ: So then a fourth herd of deer thought up a plan: 接著,第四群鹿想出了一個計劃:
‘ye kho te paṭhamā migajātā … pe …
evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.
‘The first … “第一群……
Yepi te dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ:
“ye kho te paṭhamā migajātā … pe …
evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.
Yannūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā”ti.
Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṃsu … pe …
evañhi te dutiyāpi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.
second … 第二群……
Yepi te tatiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ:
“ye kho te paṭhamā migajātā … pe …
evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.
Yepi te dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ:
‘ye kho te paṭhamā migajātā … pe …
evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.
Yannūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti.
Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṃsu … pe …
evañhi te dutiyāpi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.
Yannūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa upanissāya āsayaṃ kappeyyāma, tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiṃ nivāpe”ti.
Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu, tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu, amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.
Tatra nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi:
“saṭhāssunāmime tatiyā migajātā ketabino, iddhimantāssunāmime tatiyā migajātā parajanā, imañca nāma nivāpaṃ nivuttaṃ paribhuñjanti.
Na ca nesaṃ jānāma āgatiṃ vā gatiṃ vā.
Yannūna mayaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāreyyāma, appeva nāma tatiyānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ passeyyāma, yattha te gāhaṃ gaccheyyun”ti.
Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāresuṃ.
Addasaṃsu kho nevāpiko ca nevāpikaparisā ca tatiyānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ, yattha te gāhaṃ agamaṃsu.
and third herds of deer … 和第三群鹿……
Evañhi te tatiyāpi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. failed to get free of the trapper’s power. 未能擺脫捕獸者的掌控。
Yannūna mayaṃ yattha agati nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca tatrāsayaṃ kappeyyāma, tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiṃ nivāpe’ti. Why don’t we set up our lair somewhere the trapper and his companions can’t go? Then we can intrude on where the trapper has cast the bait and enjoy eating it without being reckless. We won’t become indulgent, then we won’t became negligent, and then we won’t be vulnerable to the trapper on account of that bait.’ 我們為什麼不把巢穴設在捕獸者和他的同伴們去不了的地方呢?那樣我們就可以闖入捕獸者撒下誘餌的地方,無所顧忌地享用。我們不會變得放縱,然後就不會變得疏忽,然後就不會因為那誘餌而對捕獸者變得脆弱。’
Te yattha agati nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca tatrāsayaṃ kappayiṃsu.
Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu, amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.
And that’s just what they did. 他們就是這樣做的。
Tatra, bhikkhave, nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: So the trapper and his companions thought: 於是,捕獸者和他的同伴們想:
‘saṭhāssunāmime catutthā migajātā ketabino, iddhimantāssunāmime catutthā migajātā parajanā. ‘Wow, this fourth herd of deer is so sneaky and devious, they must be some kind of unnatural spirits with psychic power! “哇,這第四群鹿真是又狡猾又詭計多端,它們一定是某種擁有神通的非自然精靈!
Imañca nāma nivāpaṃ nivuttaṃ paribhuñjanti, na ca nesaṃ jānāma āgatiṃ vā gatiṃ vā. For they eat the bait we’ve cast without us knowing how they come and go. 因為它們吃我們撒下的誘餌,我們卻不知道它們是如何來去自如的。
Yannūna mayaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāreyyāma, appeva nāma catutthānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ passeyyāma yattha te gāhaṃ gaccheyyun’ti. Why don’t we surround the bait on all sides by staking out high nets? Hopefully we might get to see their lair, where they go to hide out.’ 我們為什麼不四面包圍誘餌,架起高網呢?希望能看到它們的巢穴,它們藏身的地方。”
Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāresuṃ. And that’s just what they did. 他們就是這樣做的。
Neva kho, bhikkhave, addasaṃsu nevāpiko ca nevāpikaparisā ca catutthānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ, yattha te gāhaṃ gaccheyyuṃ. But they couldn’t see where the fourth herd of deer had their lair, where they went to hide out. 但他們看不到第四群鹿的巢穴,它們藏身的地方。
Tatra, bhikkhave, nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: So the trapper and his companions thought: 於是捕獸者和他的同伴們想:
‘sace kho mayaṃ catutthe migajāte ghaṭṭessāma, te ghaṭṭitā aññe ghaṭṭissanti te ghaṭṭitā aññe ghaṭṭissanti. ‘If we disturb this fourth herd of deer, they’ll disturb others, who in turn will disturb even more. “如果我們打擾這第四群鹿,它們就會打擾其他的鹿,而其他的鹿又會打擾更多的鹿。
Evaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ sabbaso migajātā parimuñcissanti. Then all of the deer will be free from this bait we’ve cast. 那樣所有的鹿都會擺脫我們撒下的誘餌。
Yannūna mayaṃ catutthe migajāte ajjhupekkheyyāmā’ti. Why don’t we just keep an eye on that fourth herd?’ 我們為什麼不盯著這第四群鹿呢?”
Ajjhupekkhiṃsu kho, bhikkhave, nevāpiko ca nevāpikaparisā ca catutthe migajāte. And that’s just what they did. 他們就是這樣做的。
Evañhi te, bhikkhave, catutthā migajātā parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. And that’s how the fourth herd of deer got free from the trapper’s power. 就這樣,第四群鹿擺脫了捕獸者的掌控。
❧
+

25.5 – (meaning of simile)

all
Upamā kho me ayaṃ, bhikkhave, katā atthassa viññāpanāya. I’ve made up this simile to make a point. 我用這個比喻來說明一個道理。
Ayaṃ cevettha attho— And this is what it means. 它的含義是:
nivāpoti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. ‘Bait’ is a term for the five kinds of sensual stimulation. “誘餌”是指五種感官刺激。
Nevāpikoti kho, bhikkhave, mārassetaṃ pāpimato adhivacanaṃ. ‘Trapper’ is a term for Māra the Wicked. “捕獸者”是指邪惡的魔羅。
Nevāpikaparisāti kho, bhikkhave, māraparisāyetaṃ adhivacanaṃ. ‘Trapper’s companions’ is a term for Māra’s assembly. “捕獸者的同伴”是指魔羅的眷屬。
Migajātāti kho, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇānametaṃ adhivacanaṃ. ‘Deer’ is a term for ascetics and brahmins. “鹿”是指沙門和婆羅門。
+

§5.1 – (first group of ascetics negligent)

Tatra, bhikkhave, paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Now, the first group of ascetics and brahmins intruded on where the bait and the carnal delights of the world were cast by Māra and recklessly enjoyed eating it. 現在,第一批沙門和婆羅門闖入了魔羅撒下的誘餌和世間的肉欲之處,魯莽地享用著。
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. They became indulgent, then they became negligent, and then they were vulnerable to Māra on account of that bait and the carnal delights of the world. 他們變得放縱,然後變得疏忽,然後就因為那誘餌和世間的肉欲而對魔羅變得脆弱。
Evañhi te, bhikkhave, paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. And that’s how the first group of ascetics and brahmins failed to get free from Māra’s power. 就這樣,第一批沙門和婆羅門未能擺脫魔羅的掌控。
Seyyathāpi te, bhikkhave, paṭhamā migajātā tathūpame ahaṃ ime paṭhame samaṇabrāhmaṇe vadāmi. This first group of ascetics and brahmins is just like the first herd of deer, I say. 我說,這第一批沙門和婆羅門就像第一群鹿。
+

§5.2 – (second group of ascetics eat simple food)

Tatra, bhikkhave, dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ: So then a second group of ascetics and brahmins thought up a plan: 於是,第二批沙門和婆羅門想出了一個計劃:
‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu.
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.
‘The first group of ascetics and brahmins became indulgent … “第一批沙門和婆羅門變得放縱……
Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. and failed to get free of Māra’s power. 未能擺脫魔羅的掌控。
Yannūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti.
Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmāti.
Why don’t we avoid eating the bait and the world’s carnal delights altogether? Avoiding dangerous food, we can venture deep into a wilderness region and live there.’ 我們為什麼不完全避免食用誘餌和世間的肉欲呢?避開危險的食物,我們可以深入荒野地區生活。”
Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihariṃsu. And that’s just what they did. 他們就是這樣做的。
Te tattha sākabhakkhāpi ahesuṃ, sāmākabhakkhāpi ahesuṃ, nīvārabhakkhāpi ahesuṃ, daddulabhakkhāpi ahesuṃ, haṭabhakkhāpi ahesuṃ, kaṇabhakkhāpi ahesuṃ, ācāmabhakkhāpi ahesuṃ, piññākabhakkhāpi ahesuṃ, tiṇabhakkhāpi ahesuṃ, gomayabhakkhāpi ahesuṃ, vanamūlaphalāhārā yāpesuṃ pavattaphalabhojī. They ate herbs, millet, wild rice, poor rice, water lettuce, rice bran, scum from boiling rice, sesame flour, grass, or cow dung. They survived on forest roots and fruits, or eating fallen fruit. 他們吃草藥、小米、野米、劣質米、水生菜、米糠、米湯、芝麻粉、草或牛糞。他們靠森林裡的根和果實生存,或者吃掉落的水果。
Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse, tiṇodakasaṅkhaye, adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. But when it came to the last month of summer, the grass and water ran out. Their bodies became much too thin, 但到了夏季的最後一個月,草和水都用完了。他們的身體變得非常消瘦,
Tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balavīriyaṃ parihāyi. and they lost their strength and vigor. 並且失去了力量和精力。
Balavīriye parihīne cetovimutti parihāyi. Because of this, they lost their heart’s release, 因此,他們失去了心靈的解脫,
Cetovimuttiyā parihīnāya tameva nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa paccāgamiṃsu tāni ca lokāmisāni. so they went back to that same place where Māra had cast the bait and the carnal delights of the world. 於是他們回到了魔羅撒下誘餌和世間肉欲的那個地方。
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu.
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.
Intruding on that place, they recklessly enjoyed eating them … 闖入那個地方,他們魯莽地享用著……
Evañhi te, bhikkhave, dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. And that’s how the second group of ascetics and brahmins failed to get free from Māra’s power. 就這樣,第二批沙門和婆羅門未能擺脫魔羅的掌控。
Seyyathāpi te, bhikkhave, dutiyā migajātā tathūpame ahaṃ ime dutiye samaṇabrāhmaṇe vadāmi. This second group of ascetics and brahmins is just like the second herd of deer, I say. 我說,這第二批沙門和婆羅門就像第二群鹿。
+

§5.3 – (third group of ascetics hold speculative views of world)

Tatra, bhikkhave, tatiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ: So then a third group of ascetics and brahmins thought up a plan: 於是,第三批沙門和婆羅門想出了一個計劃:
‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni … pe ….
Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
‘The first … “第一批……
Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ:
“ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni … pe ….
Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yannūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā”ti.
Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu.
Bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihariṃsu.
Te tattha sākabhakkhāpi ahesuṃ … pe … pavattaphalabhojī.
Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti.
Tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balavīriyaṃ parihāyi, balavīriye parihīne cetovimutti parihāyi, cetovimuttiyā parihīnāya tameva nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa paccāgamiṃsu tāni ca lokāmisāni.
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu.
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.
and second groups of ascetics and brahmins … 和第二批沙門和婆羅門……
Evañhi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. failed to get free of Māra’s power. 未能擺脫魔羅的掌控。
Yannūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappeyyāma, tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise’ti. Why don’t we set up our lair close by the place where Māra has cast the bait and those carnal delights of the world? Then we can intrude on it and enjoy eating without being reckless. We won’t become indulgent, then we won’t became negligent, and then we won’t be vulnerable to Māra on account of that bait and those carnal delights of the world.’ 我們為什麼不把巢穴設在魔羅撒下誘餌和那些世間肉欲的地方附近呢?那樣我們就可以闖入那裡,無所顧忌地享用。我們不會變得放縱,然後就不會變得疏忽,然後就不會因為那誘餌和那些世間肉欲而對魔羅變得脆弱。”
Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu.
Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu.
And that’s just what they did. 他們就是這樣做的。
Te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu, amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. 然而,他們仍然持有這樣的觀點:
Api ca kho evaṃdiṭṭhikā ahesuṃ— Still, they had such views as these: “世界是永恆的”或“世界不是永恆的”;
sassato loko itipi, asassato loko itipi; ‘The world is eternal’ or ‘The world is not eternal’; “世界是有限的”或“世界是無限的”;
antavā loko itipi, anantavā loko itipi; ‘The world is finite’ or ‘The world is infinite’; “靈魂與身體是同一回事”或“靈魂與身體是不同的東西”;
taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ itipi, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ itipi; ‘The soul and the body are the same thing’ or ‘The soul and the body are different things’; 或者死後,如來存在,或不存在,或既存在又不存在,或既不存在也不不存在。
hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi, na hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi. or that after death, a Realized One exists, or doesn’t exist, or both exists and doesn’t exist, or neither exists nor doesn’t exist. 就這樣,第三批沙門和婆羅門未能擺脫魔羅的掌控。
Evañhi te, bhikkhave, tatiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. And that’s how the third group of ascetics and brahmins failed to get free from Māra’s power. 我說,這第三批沙門和婆羅門就像第三群鹿。
Seyyathāpi te, bhikkhave, tatiyā migajātā tathūpame ahaṃ ime tatiye samaṇabrāhmaṇe vadāmi. This third group of ascetics and brahmins is just like the third herd of deer, I say.
❧
+

§5.4 – (fourth group of ascetics set up lair at safe distance)

Tatra, bhikkhave, catutthā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ: So then a fourth group of ascetics and brahmins thought up a plan: 於是,第四批沙門和婆羅門想出了一個計劃:
‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa … pe ….
Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
‘The first … “第一批……
Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ:
‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā … pe ….
Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yannūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti.
Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu … pe ….
Evañhi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
second … 第二批……
Yepi te tatiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā … pe ….
Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā … pe ….
Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yannūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti.
Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu … pe ….
Evañhi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yannūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappeyyāma.
Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmiseti.
and third groups of ascetics and brahmins … 和第三批沙門和婆羅門……
Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu.
Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu.
Te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu.
Amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu.
Appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.
Api ca kho evaṃdiṭṭhikā ahesuṃ sassato loko itipi … pe …
neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi.
Evañhi te tatiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. failed to get free of Māra’s power. 未能擺脫魔羅的掌控。
Yannūna mayaṃ yattha agati mārassa ca māraparisāya ca tatrāsayaṃ kappeyyāma. Why don’t we set up our lair somewhere Māra and his assembly can’t go? 我們為什麼不把巢穴設在魔羅和他的眷屬去不了的地方呢?
Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmiseti. Then we can intrude on where Māra has cast the bait and those carnal delights of the world, and enjoy eating without being reckless. We won’t become indulgent, then we won’t became negligent, and then we won’t be vulnerable to Māra on account of that bait and those carnal delights of the world.’ 那樣我們就可以闖入魔羅撒下誘餌和那些世間肉欲的地方,無所顧忌地享用。我們不會變得放縱,然後就不會變得疏忽,然後就不會因為那誘餌和那些世間肉欲而對魔羅變得脆弱。”
Te yattha agati mārassa ca māraparisāya ca tatrāsayaṃ kappayiṃsu.
Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu, amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.
And that’s just what they did. 他們就是這樣做的。
Evañhi te, bhikkhave, catutthā samaṇabrāhmaṇā parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. And that’s how the fourth group of ascetics and brahmins got free from Māra’s power. 就這樣,第四批沙門和婆羅門擺脫了魔羅的掌控。
Seyyathāpi te, bhikkhave, catutthā migajātā tathūpame ahaṃ ime catutthe samaṇabrāhmaṇe vadāmi. This fourth group of ascetics and brahmins is just like the fourth herd of deer, I say. 我說,這第四批沙門和婆羅門就像第四群鹿。
❧
+

25.6 – (where can Māra and assembly not go? 4J + 9smd)

Kathañca, bhikkhave, agati mārassa ca māraparisāya ca? And where is it that Māra and his assembly can’t go? 魔羅和他的眷屬去不了的地方在哪裡呢?
Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. It’s when a monk, quite secluded from sensual pleasures, secluded from unskillful Dharmas, enters and remains in the first jhāna, which has the mental-joy and pleasure born of seclusion, while directing-thought and evaluation. 那就是比丘完全遠離欲樂,遠離不善法,進入並安住於初禪,其中有遠離所生的喜和樂,同時有尋和伺。
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato. This is called a monk who has blinded Māra, put out his eyes without a trace, and gone where the Wicked One cannot see. 這被稱為一位比丘,他已使魔羅失明,徹底熄滅了他的眼睛,並去了邪惡者看不見的地方。
Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Furthermore, as the directed-thought and evaluation are stilled, a monk enters and remains in the second jhāna, which has the mental-joy and pleasure born of undistractible-lucidity, with internal clarity and confidence, and unified mind, without directing-thought and evaluation. 再者,隨著尋和伺的止息,比丘進入並安住於第二禪,其中有由心一境性所生的喜和樂,內有澄清和自信,心意統一,無尋無伺。
Ayaṃ vuccati, bhikkhave … pe … pāpimato. This is called a monk who has blinded Māra … 這被稱為一位比丘,他已使魔羅失明……
Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Furthermore, with the fading away of mental-joy, a monk enters and remains in the third jhāna, where they meditate with equanimous-observation, rememberful and aware, personally experiencing pleasure with the flesh and blood physical body of which the noble ones declare, ‘Equanimous and rememberful, one meditates in pleasure.’ 再者,隨著喜的消退,比丘進入並安住於第三禪,在那裡他以捨心禪修,正念正知,親身體驗身心之樂,聖者稱之為“具舍具念,安住於樂”。
Ayaṃ vuccati, bhikkhave … pe … pāpimato. This is called a monk who has blinded Māra … 這被稱為一位比丘,他已使魔羅失明……
Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Furthermore, giving up pleasure and pain, and ending former happiness and sadness, a monk enters and remains in the fourth jhāna, without pleasure or pain, with pure equanimous-observation and rememberfulness. 再者,捨棄樂和苦,終止先前的喜和憂,比丘進入並安住於第四禪,無樂無苦,只有純淨的捨心和正念。
Ayaṃ vuccati, bhikkhave … pe … pāpimato. This is called a monk who has blinded Māra … 這被稱為一位比丘,他已使魔羅失明……
Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Furthermore, a monk, going totally beyond perceptions of form, with the ending of perceptions of impingement, not focusing on perceptions of diversity, aware that ‘space is infinite’, enters and remains in the dimension of infinite space. 再者,比丘完全超越色想,隨著衝擊想的止息,不專注於多樣想,覺知“空間是無限的”,進入並安住於空無邊處。
Ayaṃ vuccati, bhikkhave … pe … pāpimato. This is called a monk who has blinded Māra … 這被稱為一位比丘,他已使魔羅失明……
Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Furthermore, a monk, going totally beyond the dimension of infinite space, aware that ‘consciousness is infinite’, enters and remains in the dimension of infinite consciousness. 再者,比丘完全超越空無邊處,覺知“識是無限的”,進入並安住於識無邊處。
Ayaṃ vuccati, bhikkhave … pe … pāpimato. This is called a monk who has blinded Māra … 這被稱為一位比丘,他已使魔羅失明……
Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Furthermore, a monk, going totally beyond the dimension of infinite consciousness, aware that ‘there is nothing at all’, enters and remains in the dimension of nothingness. 再者,比丘完全超越識無邊處,覺知“什麼都沒有”,進入並安住於無所有處。
Ayaṃ vuccati, bhikkhave … pe … pāpimato. This is called a monk who has blinded Māra … 這被稱為一位比丘,他已使魔羅失明……
Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Furthermore, a monk, going totally beyond the dimension of nothingness, enters and remains in the dimension of neither perception nor non-perception. 再者,比丘完全超越無所有處,進入並安住於非想非非想處。
Ayaṃ vuccati, bhikkhave … pe … pāpimato. This is called a monk who has blinded Māra … 這被稱為一位比丘,他已使魔羅失明……
Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Furthermore, a monk, going totally beyond the dimension of neither perception nor non-perception, enters and remains in the cessation of perception and feeling. And, having seen with wisdom, their defilements come to an end. 再者,比丘完全超越非想非非想處,進入並安住於想受滅。並且,以智慧觀照,他們的煩惱得以止息。
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato tiṇṇo loke visattikan”ti. This is called a monk who has blinded Māra, put out his eyes without a trace, and gone where the Wicked One cannot see. And they’ve crossed over clinging to the world.” 這被稱為一位比丘,他已使魔羅失明,徹底熄滅了他的眼睛,並去了邪惡者看不見的地方。他們也已越過對世間的執著。”
Idamavoca bhagavā. That is what the Buddha said. 佛陀如是說。
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Satisfied, the monks were happy with what the Buddha said. 比丘們心滿意足,對佛陀的話感到高興。
❧