SN
SN 1.11
SN 1, 1. devatāsaṃyuttaṃ, 2. nandanavaggo, 1. nandanasuttaṃ SN 1.11, para. 2 ⇒
“bhūtapubbaṃ, bhikkhave, aññatarā tāvatiṃsakāyikā devatā nandane vane accharāsaṅghaparivutā dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricāriyamānā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi —
SN 1.30
SN 1, 1. devatāsaṃyuttaṃ, 3. sattivaggo, 10. eṇijaṅghasuttaṃ SN 1.30, para. 5 ⇒
“pañca kāmaguṇā loke, manochaṭṭhā paveditā.
SN 3.11
SN 1, 3. kosalasaṃyuttaṃ, 2. dutiyavaggo, 1. sattajaṭilasuttaṃ SN 3.11, para. 7 ⇒
“ete, bhante, mama purisā carā ocarakā janapadaṃ ocaritvā āgacchanti. tehi paṭhamaṃ ociṇṇaṃ ahaṃ pacchā osāpayissāmi . idāni te, bhante, taṃ rajojallaṃ pavāhetvā sunhātā suvilittā kappitakesamassū odātavatthā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricāressantī”ti.
SN 3.12
SN 1, 3. kosalasaṃyuttaṃ, 2. dutiyavaggo, 2. pañcarājasuttaṃ SN 3.12, para. 1 ⇒
123. sāvatthinidānaṃ . tena kho pana samayena pañcannaṃ rājūnaṃ pasenadipamukhānaṃ pañcahi kāmaguṇehi samappitānaṃ samaṅgībhūtānaṃ paricārayamānānaṃ ayamantarākathā udapādi — “kiṃ nu kho kāmānaṃ aggan”ti? tatrekacce evamāhaṃsu — “rūpā kāmānaṃ aggan”ti. ekacce evamāhaṃsu — “saddā kāmānaṃ aggan”ti. ekacce evamāhaṃsu — “gandhā kāmānaṃ aggan”ti. ekacce evamāhaṃsu — “rasā kāmānaṃ aggan”ti. ekacce evamāhaṃsu — “phoṭṭhabbā kāmānaṃ aggan”ti. yato kho te rājāno nāsakkhiṃsu aññamaññaṃ saññāpetuṃ.
SN 3.12
SN 1, 3. kosalasaṃyuttaṃ, 2. dutiyavaggo, 2. pañcarājasuttaṃ SN 3.12, para. 3 ⇒
atha kho te pañca rājāno pasenadipamukhā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca — “idha, bhante, amhākaṃ pañcannaṃ rājūnaṃ pañcahi kāmaguṇehi samappitānaṃ samaṅgībhūtānaṃ paricārayamānānaṃ ayamantarākathā udapādi — ‘kiṃ nu kho kāmānaṃ aggan’ti? ekacce evamāhaṃsu — ‘rūpā kāmānaṃ aggan’ti. ekacce evamāhaṃsu — ‘saddā kāmānaṃ aggan’ti. ekacce evamāhaṃsu — ‘gandhā kāmānaṃ aggan’ti. ekacce evamāhaṃsu — ‘rasā kāmānaṃ aggan’ti. ekacce evamāhaṃsu — ‘phoṭṭhabbā kāmānaṃ aggan’ti. kiṃ nu kho, bhante, kāmānaṃ aggan”ti?
SN 3.12
SN 1, 3. kosalasaṃyuttaṃ, 2. dutiyavaggo, 2. pañcarājasuttaṃ SN 3.12, para. 4 ⇒
“manāpapariyantaṃ khvāhaṃ, mahārāja, pañcasu kāmaguṇesu agganti vadāmi. teva, mahārāja, rūpā ekaccassa manāpā honti, teva rūpā ekaccassa amanāpā honti. yehi ca yo rūpehi attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tehi rūpehi aññaṃ rūpaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na pattheti. te tassa rūpā paramā honti. te tassa rūpā anuttarā honti.
SN 3.20
SN 1, 3. kosalasaṃyuttaṃ, 2. dutiyavaggo, 10. dutiyāputtakasuttaṃ SN 3.20, para. 4 ⇒
“yaṃ kho so, mahārāja, seṭṭhi gahapati taggarasikhiṃ paccekasambuddhaṃ piṇḍapātena paṭipādesi, tassa kammassa vipākena sattakkhattuṃ sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajji. tasseva kammassa vipākāvasesena imissāyeva sāvatthiyā sattakkhattuṃ seṭṭhittaṃ kāresi. yaṃ kho so, mahārāja, seṭṭhi gahapati datvā pacchā vippaṭisārī ahosi — ‘varametaṃ piṇḍapātaṃ dāsā vā kammakarā vā bhuñjeyyun’ti, tassa kammassa vipākena nāssuḷārāya bhattabhogāya cittaṃ namati, nāssuḷārāya vatthabhogāya cittaṃ namati, nāssuḷārāya yānabhogāya cittaṃ namati, nāssuḷārānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ bhogāya cittaṃ namati. yaṃ kho so, mahārāja, seṭṭhi gahapati bhātu ca pana ekaputtakaṃ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi, tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccittha. tasseva kammassa vipākāvasesena idaṃ sattamaṃ aputtakaṃ sāpateyyaṃ rājakosaṃ paveseti. tassa kho, mahārāja, seṭṭhissa gahapatissa purāṇañca puññaṃ parikkhīṇaṃ, navañca puññaṃ anupacitaṃ. ajja pana, mahārāja, seṭṭhi gahapati mahāroruve niraye paccatī”ti . “evaṃ, bhante, seṭṭhi gahapati mahāroruvaṃ nirayaṃ upapanno”ti. “evaṃ, mahārāja, seṭṭhi gahapati mahāroruvaṃ nirayaṃ upapanno”ti. idamavoca . pe .
SN 12.63
SN 2, 1. nidānasaṃyuttaṃ, 7. mahāvaggo, 3. puttamaṃsūpamasuttaṃ SN 12.63, para. 3 ⇒
“taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu te davāya vā āhāraṃ āhāreyyuṃ, madāya vā āhāraṃ āhāreyyuṃ, maṇḍanāya vā āhāraṃ āhāreyyuṃ, vibhūsanāya vā āhāraṃ āhāreyyun”ti? “no hetaṃ, bhante”. “nanu te, bhikkhave, yāvadeva kantārassa nittharaṇatthāya āhāraṃ āhāreyyun”ti? “evaṃ, bhante”. “evameva khvāhaṃ, bhikkhave, kabaḷīkāro āhāro daṭṭhabbo”ti vadāmi. kabaḷīkāre, bhikkhave, āhāre pariññāte pañcakāmaguṇiko rāgo pariññāto hoti. pañcakāmaguṇike rāge pariññāte natthi taṃ saṃyojanaṃ yena saṃyojanena saṃyutto ariyasāvako puna imaṃ lokaṃ āgaccheyya.
SN 35.100
SN 4, 1. saḷāyatanasaṃyuttaṃ, 12. lokakāmaguṇavaggo, 4. kāmaguṇasuttaṃ SN 35.100, para. 1 ⇒
117. “pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi — ‘yeme pañca kāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra me cittaṃ bahulaṃ gacchamānaṃ gaccheyya paccuppannesu vā appaṃ vā anāgatesu’. tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi — ‘yeme pañca kāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra me attarūpena appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo’. tasmātiha, bhikkhave, tumhākampi ye te pañca kāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra vo cittaṃ bahulaṃ gacchamānaṃ gaccheyya paccuppannesu vā appaṃ vā anāgatesu. tasmātiha, bhikkhave, tumhākampi ye te pañca kāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra vo attarūpehi appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo. tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe . pe . yattha jivhā ca nirujjhati, rasasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe . pe . yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe”ti. idaṃ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.
SN 35.106
SN 4, 1. saḷāyatanasaṃyuttaṃ, 12. lokakāmaguṇavaggo, 10. upādāniyadhammasuttaṃ SN 35.106, para. 2 ⇒
lokakāmaguṇavaggo dvādasamo.
SN 35.106
SN 4, 1. saḷāyatanasaṃyuttaṃ, 12. lokakāmaguṇavaggo, 10. upādāniyadhammasuttaṃ SN 35.106, para. 4 ⇒
mārapāsena dve vuttā, lokakāmaguṇena ca.
SN 35.194
SN 4, 1. saḷāyatanasaṃyuttaṃ, 19. āsīvisavaggo, 4. paṭhamadārukkhandhopamasuttaṃ SN 35.194, para. 5 ⇒
“katamo ca, bhikkhu, amanussaggāho? idha, bhikkhu, ekacco aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati — ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. ayaṃ vuccati, bhikkhu, amanussaggāho. ‘āvaṭṭaggāho’ti kho, bhikkhu, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ.
SN 35.199
SN 4, 1. saḷāyatanasaṃyuttaṃ, 19. āsīvisavaggo, 9. vīṇopamasuttaṃ SN 35.199, para. 2 ⇒
“seyyathāpi, bhikkhave, kiṭṭhaṃ sampannaṃ. kiṭṭhārakkho ca pamatto, goṇo ca kiṭṭhādo aduṃ kiṭṭhaṃ otaritvā yāvadatthaṃ madaṃ āpajjeyya pamādaṃ āpajjeyya; evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano chasu phassāyatanesu asaṃvutakārī pañcasu kāmaguṇesu yāvadatthaṃ madaṃ āpajjati pamādaṃ āpajjati.
SN 35.201
SN 4, 1. saḷāyatanasaṃyuttaṃ, 19. āsīvisavaggo, 11. yavakalāpisuttaṃ SN 35.201, para. 2 ⇒
“bhūtapubbaṃ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo asure āmantesi — ‘sace, mārisā, devāsurasaṅgāme samupabyūḷhe asurā jineyyuṃ devā parājineyyuṃ, yena naṃ sakkaṃ devānamindaṃ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha asurapuran’ti. sakkopi kho, bhikkhave, devānamindo deve tāvatiṃse āmantesi — ‘sace, mārisā, devāsurasaṅgāme samupabyūḷhe devā jineyyuṃ asurā parājineyyuṃ, yena naṃ vepacittiṃ asurindaṃ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha sudhammaṃ devasabhan’ti. tasmiṃ kho pana, bhikkhave, saṅgāme devā jiniṃsu, asurā parājiniṃsu . atha kho, bhikkhave, devā tāvatiṃsā vepacittiṃ asurindaṃ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā sakkassa devānamindassa santike ānesuṃ sudhammaṃ devasabhaṃ. tatra sudaṃ, bhikkhave, vepacitti asurindo kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddho hoti. yadā kho, bhikkhave, vepacittissa asurindassa evaṃ hoti — ‘dhammikā kho devā, adhammikā asurā, idheva dānāhaṃ devapuraṃ gacchāmī’ti. atha kaṇṭhapañcamehi bandhanehi muttaṃ attānaṃ samanupassati, dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti. yadā ca kho, bhikkhave, vepacittissa asurindassa evaṃ hoti — ‘dhammikā kho asurā, adhammikā devā, tattheva dānāhaṃ asurapuraṃ gamissāmī’ti, atha kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddhaṃ attānaṃ samanupassati. dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi parihāyati. evaṃ sukhumaṃ kho, bhikkhave, vepacittibandhanaṃ. tato sukhumataraṃ mārabandhanaṃ. maññamāno kho, bhikkhave, baddho mārassa, amaññamāno mutto pāpimato.
SN 36.19
SN 4, 2. vedanāsaṃyuttaṃ, 2. rahogatavaggo, 9. pañcakaṅgasuttaṃ SN 36.19, para. 4 ⇒
“pañcime, ānanda, kāmaguṇā. katame pañca? cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā . pe . kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. ime kho, ānanda, pañca kāmaguṇā . yaṃ kho, ānanda, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ — idaṃ vuccati kāmasukhaṃ. ye kho, ānanda, evaṃ vadeyyuṃ — ‘etaṃparamaṃ santaṃ sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentī’ti — idaṃ nesāhaṃ nānujānāmi. taṃ kissa hetu? atthānanda, etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca.
SN 36.20
SN 4, 2. vedanāsaṃyuttaṃ, 2. rahogatavaggo, 10. bhikkhusuttaṃ SN 36.20, para. 2 ⇒
“pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā . pe . ṭhānaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ — ‘saññāvedayitanirodhaṃ samaṇo gotamo āha, tañca sukhasmiṃ paññapeti. tayidaṃ kiṃsu, tayidaṃ kathaṃsū’ti? evaṃvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā — ‘na kho, āvuso, bhagavā sukhaññeva vedanaṃ sandhāya sukhasmiṃ paññapeti. yattha yattha, āvuso, sukhaṃ upalabbhati yahiṃ yahiṃ, taṃ taṃ tathāgato sukhasmiṃ paññapetī”ti. dasamaṃ.
SN 36.31
SN 4, 2. vedanāsaṃyuttaṃ, 3. aṭṭhasatapariyāyavaggo, 11. nirāmisasuttaṃ SN 36.31, para. 1 ⇒
279. “atthi, bhikkhave, sāmisā pīti, atthi nirāmisā pīti, atthi nirāmisā nirāmisatarā pīti; atthi sāmisaṃ sukhaṃ, atthi nirāmisaṃ sukhaṃ, atthi nirāmisā nirāmisataraṃ sukhaṃ; atthi sāmisā upekkhā, atthi nirāmisā upekkhā, atthi nirāmisā nirāmisatarā upekkhā; atthi sāmiso vimokkho, atthi nirāmiso vimokkho, atthi nirāmisā nirāmisataro vimokkho. katamā ca, bhikkhave, sāmisā pīti? pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. katame pañca? cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā . pe . kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. yā kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati pīti, ayaṃ vuccati, bhikkhave, sāmisā pīti.
SN 36.31
SN 4, 2. vedanāsaṃyuttaṃ, 3. aṭṭhasatapariyāyavaggo, 11. nirāmisasuttaṃ SN 36.31, para. 4 ⇒
“katamañca, bhikkhave, sāmisaṃ sukhaṃ? pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. katame pañca? cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā . pe . kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. yaṃ kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati, bhikkhave, sāmisaṃ sukhaṃ.
SN 36.31
SN 4, 2. vedanāsaṃyuttaṃ, 3. aṭṭhasatapariyāyavaggo, 11. nirāmisasuttaṃ SN 36.31, para. 7 ⇒
“katamā ca, bhikkhave, sāmisā upekkhā? pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. katame pañca? cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā . pe . kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. yā kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati upekkhā, ayaṃ vuccati, bhikkhave, sāmisā upekkhā.
SN 42.10
SN 4, 8. gāmaṇisaṃyuttaṃ, 10. maṇicūḷakasuttaṃ SN 42.10, para. 3 ⇒
“taggha tvaṃ, gāmaṇi, evaṃ byākaramāno vuttavādī ceva me hosi, na ca maṃ abhūtena abbhācikkhasi, dhammassa cānudhammaṃ byākarosi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchati. na hi, gāmaṇi, kappati samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ jātarūparajataṃ, na sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṃ, nappaṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṃ, nikkhittamaṇisuvaṇṇā samaṇā sakyaputtiyā apetajātarūparajatā. yassa kho, gāmaṇi, jātarūparajataṃ kappati, pañcapi tassa kāmaguṇā kappanti. yassa pañca kāmaguṇā kappanti ( ), ekaṃsenetaṃ, gāmaṇi, dhāreyyāsi assamaṇadhammo asakyaputtiyadhammoti. api cāhaṃ, gāmaṇi, evaṃ vadāmi — tiṇaṃ tiṇatthikena pariyesitabbaṃ, dāru dārutthikena pariyesitabbaṃ, sakaṭaṃ sakaṭatthikena pariyesitabbaṃ, puriso purisatthikena pariyesitabbo . natvevāhaṃ, gāmaṇi, kenaci pariyāyena ‘jātarūparajataṃ sāditabbaṃ pariyesitabban’ti vadāmī”ti. dasamaṃ.
SN 45.30
SN 5, 1. maggasaṃyuttaṃ, 3. micchattavaggo, 10. uttiyasuttaṃ SN 45.30, para. 1 ⇒
3.. sāvatthinidānaṃ . atha kho āyasmā uttiyo yena bhagavā tenupasaṅkami . pe . ekamantaṃ nisinno kho āyasmā uttiyo bhagavantaṃ etadavoca — “idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi — ‘pañca kāmaguṇā vuttā bhagavatā. katame nu kho pañca kāmaguṇā vuttā bhagavatā’”ti? “sādhu sādhu, uttiya! pañcime kho, uttiya, kāmaguṇā vuttā mayā. katame pañca? cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā . pe . ghānaviññeyyā gandhā. jivhāviññeyyā rasā. kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā — ime kho, uttiya, pañca kāmaguṇā vuttā mayā. imesaṃ kho, uttiya, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? seyyathidaṃ — sammādiṭṭhi . pe . sammāsamādhi. imesaṃ kho, uttiya, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pahānāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. dasamaṃ.
SN 45.111
SN 5, 1. maggasaṃyuttaṃ, 8. oghavaggo, 6. kāmaguṇasuttaṃ SN 45.111, para. 1 ⇒
177. “pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. katame pañca? cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā . pe . ghānaviññeyyā gandhā . pe . jivhāviññeyyā rasā . pe . kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā — ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya . pe . ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti. chaṭṭhaṃ.
SN 45.115
SN 5, 1. maggasaṃyuttaṃ, 8. oghavaggo, 10. uddhambhāgiyasuttaṃ SN 45.115, para. 6 ⇒
kāmaguṇā nīvaraṇaṃ, khandhā oruddhambhāgiyāti.
SN 46.87
SN 5, 2. bojjhaṅgasaṃyuttaṃ, 13. oghavaggo, 10. uddhambhāgiyasuttaṃ SN 46.87, para. 5 ⇒
kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyānīti.
SN 5, 2. bojjhaṅgasaṃyuttaṃ, 18. punaoghavaggo, punaoghādisuttaṃ, para. 4 ⇒
kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyānīti.
SN 47.6
SN 5, 3. satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ, 1. ambapālivaggo, 6. sakuṇagghisuttaṃ SN 47.6, para. 3 ⇒
“tasmātiha, bhikkhave, mā agocare carittha paravisaye. agocare, bhikkhave, carataṃ paravisaye lacchati māro otāraṃ, lacchati māro ārammaṇaṃ. ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo? yadidaṃ — pañca kāmaguṇā. katame pañca? cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā . pe . ghānaviññeyyā gandhā. jivhāviññeyyā rasā. kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā — ayaṃ, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo.
SN 47.7
SN 5, 3. satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ, 1. ambapālivaggo, 7. makkaṭasuttaṃ SN 47.7, para. 3 ⇒
“tasmātiha, bhikkhave, mā agocare carittha paravisaye. agocare, bhikkhave, carataṃ paravisaye lacchati māro otāraṃ, lacchati māro ārammaṇaṃ. ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo? yadidaṃ — pañca kāmaguṇā. katame pañca? cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā . pe . ghānaviññeyyā gandhā. jivhāviññeyyā rasā. kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. ayaṃ, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo.
SN 47.55
SN 5, 3. satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ, 10. oghavaggo SN 47.55, para. 7 ⇒
kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti.
SN 48.72
SN 5, 4. indriyasaṃyuttaṃ, 12. oghavaggo SN 48.72, para. 5 ⇒
kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti.
SN 48.74
SN 5, 4. indriyasaṃyuttaṃ, 17. oghavaggo SN 48.74, para. 5 ⇒
kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti.
SN 49.5
SN 5, 5. sammappadhānasaṃyuttaṃ, 5. oghavaggo SN 49.5, para. 5 ⇒
kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti.
SN 50.3
SN 5, 6. balasaṃyuttaṃ, 5. oghavaggo SN 50.3, para. 5 ⇒
kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti.
SN 50.6
SN 5, 6. balasaṃyuttaṃ, 10. oghavaggo SN 50.6, para. 5 ⇒
kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti.
SN 51.20
SN 5, 7. iddhipādasaṃyuttaṃ, 2. pāsādakampanavaggo, 10. vibhaṅgasuttaṃ SN 51.20, para. 6 ⇒
“katamo ca, bhikkhave, bahiddhā vikkhitto chando? yo, bhikkhave, chando bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhitto anuvisaṭo — ayaṃ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhitto chando.
SN 51.20
SN 5, 7. iddhipādasaṃyuttaṃ, 2. pāsādakampanavaggo, 10. vibhaṅgasuttaṃ SN 51.20, para. 14 ⇒
“katamañca, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṃ vīriyaṃ? yaṃ, bhikkhave, vīriyaṃ bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhittaṃ anuvisaṭaṃ — idaṃ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṃ vīriyaṃ . pe .
SN 51.20
SN 5, 7. iddhipādasaṃyuttaṃ, 2. pāsādakampanavaggo, 10. vibhaṅgasuttaṃ SN 51.20, para. 19 ⇒
“katamañca, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṃ cittaṃ? yaṃ, bhikkhave, cittaṃ bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhittaṃ anuvisaṭaṃ — idaṃ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṃ cittaṃ . pe . evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.
SN 51.20
SN 5, 7. iddhipādasaṃyuttaṃ, 2. pāsādakampanavaggo, 10. vibhaṅgasuttaṃ SN 51.20, para. 23 ⇒
“katamā ca, bhikkhave, bahiddhā vikkhittā vīmaṃsā? yā, bhikkhave, vīmaṃsā bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhittā anuvisaṭā — ayaṃ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhittā vīmaṃsā . pe . evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā evaṃ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā.
SN 51.34
SN 5, 7. iddhipādasaṃyuttaṃ, 8. oghavaggo SN 51.34, para. 6 ⇒
kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti.
SN 53.2
SN 5, 9. jhānasaṃyuttaṃ, 5. oghavaggo SN 53.2, para. 5 ⇒
kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti.
SN 55.1
SN 5, 11. sotāpattisaṃyuttaṃ, 1. veḷudvāravaggo, 1. cakkavattirājasuttaṃ SN 55.1, para. 1 ⇒
997. sāvatthinidānaṃ . tatra kho bhagavā . pe . etadavoca — “kiñcāpi, bhikkhave, rājā cakkavattī catunnaṃ dīpānaṃ issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāretvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ, so tattha nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti, so catūhi dhammehi asamannāgato, atha kho so aparimuttova nirayā aparimutto tiracchānayoniyā aparimutto pettivisayā aparimutto apāyaduggativinipātā. kiñcāpi, bhikkhave, ariyasāvako piṇḍiyālopena yāpeti, nantakāni ca dhāreti, so catūhi dhammehi samannāgato, atha kho so parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā”.
SN 55.54
SN 5, 11. sotāpattisaṃyuttaṃ, 6. sappaññavaggo, 4. gilānasuttaṃ SN 55.54, para. 5 ⇒
“so ce evaṃ vadeyya — ‘yā me puttadāresu apekkhā sā pahīnā’ti, so evamassa vacanīyo — ‘atthi panāyasmato mānusakesu pañcasu kāmaguṇesu apekkhā’ti? so ce evaṃ vadeyya — ‘atthi me mānusakesu pañcasu kāmaguṇesu apekkhā’ti, so evamassa vacanīyo — ‘mānusakehi kho, āvuso, kāmehi dibbā kāmā abhikkantatarā ca paṇītatarā ca. sādhāyasmā, mānusakehi kāmehi cittaṃ vuṭṭhāpetvā cātumahārājikesu devesu cittaṃ adhimocehī’”ti.
AN
AN 4.122 simile of whirlpool, monk disrobe to return to lay life 5kg
‘Formerly, as a lay person, I amused myself, supplied and provided with the five kinds of sensual stimulation. |
mayaṃ kho pubbe agāriyabhūtā samānā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārimhā; |
And it’s true that my family is wealthy. |
saṃvijjanti kho pana me kule bhogā. |
I can both enjoy my wealth and make merit. |
Sakkā bhoge ca bhuñjituṃ puññāni ca kātuṃ. |
Why don’t I reject the training and return to a lesser life, so I can enjoy my wealth and make merit?’ |
Yannūnāhaṃ sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaṃ puññāni ca kareyyan’ti. |
They reject the training and return to a lesser life. |
So sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. |
This is called a monk who rejects the training and returns to a lesser life because they’re afraid of the danger of whirlpools. |
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu āvaṭṭabhayassa bhīto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatto. |
‘Danger of whirlpools’ is a term for the five kinds of sensual stimulation. |
Āvaṭṭabhayanti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. |
|
|
AN 5.34 sila, generosity, leads to rebirth with devas who enjoy 5kg
So an astute person, seeking happiness, would give gifts, |
Tasmā hi dānāni dadanti paṇḍitā, |
having driven out the stain of stinginess. |
Vineyya maccheramalaṃ sukhesino; |
They live long in the threefold heaven, |
Te dīgharattaṃ tidive patiṭṭhitā, |
enjoying the company of the gods. |
Devānaṃ sahabyagatā ramanti te. |
|
|
|
|
Having taken the opportunity to do good, when they pass from here |
Katāvakāsā katakusalā ito cutā, |
they wander radiant in the Garden of Delight. |
Sayaṃpabhā anuvicaranti nandanaṃ; |
There they delight, rejoice, and enjoy themselves, |
Te tattha nandanti ramanti modare, |
provided with the five kinds of sensual stimulation. |
Samappitā kāmaguṇehi pañcahi; |
Doing what the unattached, the poised one says, |
Katvāna vākyaṃ asitassa tādino, |
disciples of the Holy One rejoice in heaven.” |
Ramanti sagge sugatassa sāvakā”ti. |
|
|
AN 5.55 women are most enticing form of 5kg, nun has sex with monk who is her son
They captivate the unrememberful |
Muṭṭhassatiṃ tā bandhanti, |
with a glance and a smile. |
pekkhitena sitena ca; |
Or scantily clad, |
Athopi dunnivatthena, |
they speak charming words. |
mañjunā bhaṇitena ca; |
It’s not good to sit with such a person, |
Neso jano svāsīsado, |
even if she’s injured or dead. |
api ugghātito mato. |
|
|
|
|
These five kinds of sensual stimulation |
Pañca kāmaguṇā ete, |
are apparent in a woman’s body: |
itthirūpasmiṃ dissare; |
sights, sounds, tastes, smells, |
Rūpā saddā rasā gandhā, |
and touches so delightful. |
phoṭṭhabbā ca manoramā. |
|
|
AN 5.148
AN 5, 3. tatiyapaṇṇāsakaṃ, (15) 5. tikaṇḍakīvaggo, 8. sappurisadānasuttaṃ AN 5.148, para. 5 ⇒
“anuggahitacitto kho pana, bhikkhave, dānaṃ datvā yattha yattha tassa dānassa vipāko nibbattati, aḍḍho ca hoti mahaddhano mahābhogo; uḷāresu ca pañcasu kāmaguṇesu bhogāya cittaṃ namati.
AN 6.25
AN 6, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 3. anuttariyavaggo, 5. anussatiṭṭhānasuttaṃ AN 6.25, para. 1 ⇒
25. “chayimāni, bhikkhave, anussatiṭṭhānāni. katamāni cha? idha, bhikkhave, ariyasāvako tathāgataṃ anussarati — ‘itipi so bhagavā . pe . satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visujjhanti.
AN 6.25
AN 6, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 3. anuttariyavaggo, 5. anussatiṭṭhānasuttaṃ AN 6.25, para. 2 ⇒
“puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako dhammaṃ anussarati — ‘svākkhāto bhagavatā dhammo . pe . paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako dhammaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visujjhanti.
AN 6.25
AN 6, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 3. anuttariyavaggo, 5. anussatiṭṭhānasuttaṃ AN 6.25, para. 3 ⇒
“puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako saṅghaṃ anussarati — ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho . pe . anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako saṅghaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visujjhanti.
AN 6.25
AN 6, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 3. anuttariyavaggo, 5. anussatiṭṭhānasuttaṃ AN 6.25, para. 4 ⇒
“puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni . pe . samādhisaṃvattanikāni. yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako sīlaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visujjhanti.
AN 6.25
AN 6, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 3. anuttariyavaggo, 5. anussatiṭṭhānasuttaṃ AN 6.25, para. 7 ⇒
“yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visujjhanti. imāni kho, bhikkhave, cha anussatiṭṭhānānī”ti. pañcamaṃ.
AN 6.26
AN 6, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 3. anuttariyavaggo, 6. mahākaccānasuttaṃ AN 6.26, para. 2 ⇒
“katamāni cha? idhāvuso, ariyasāvako tathāgataṃ anussarati — ‘itipi so bhagavā . pe . satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. idampi kho, āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.
AN 6.26
AN 6, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 3. anuttariyavaggo, 6. mahākaccānasuttaṃ AN 6.26, para. 3 ⇒
“puna caparaṃ, āvuso, ariyasāvako dhammaṃ anussarati — ‘svākkhāto bhagavatā dhammo . pe . paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako dhammaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena . idampi kho, āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.
AN 6.26
AN 6, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 3. anuttariyavaggo, 6. mahākaccānasuttaṃ AN 6.26, para. 4 ⇒
“puna caparaṃ, āvuso, ariyasāvako saṅghaṃ anussarati — ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho . pe . anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako saṅghaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. idampi kho, āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.
AN 6.26
AN 6, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 3. anuttariyavaggo, 6. mahākaccānasuttaṃ AN 6.26, para. 5 ⇒
“puna caparaṃ, āvuso, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni . pe . samādhisaṃvattanikāni. yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako attano sīlaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. idampi kho, āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.
AN 6.26
AN 6, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 3. anuttariyavaggo, 6. mahākaccānasuttaṃ AN 6.26, para. 6 ⇒
“puna caparaṃ, āvuso, ariyasāvako attano cāgaṃ anussarati — ‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me . pe . yācayogo dānasaṃvibhāgarato’ti. yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako attano cāgaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. idampi kho, āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.
AN 6.26
AN 6, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 3. anuttariyavaggo, 6. mahākaccānasuttaṃ AN 6.26, para. 7 ⇒
“puna caparaṃ, āvuso, ariyasāvako devatā anussarati — ‘santi devā cātumahārājikā, santi devā . pe . tatuttari. yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā; mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati . yathārūpena sīlena . pe . sutena. cāgena. paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā; mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatī’ti. yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. idampi kho, āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.
AN 6.63
AN 6, 2. dutiyapaṇṇāsakaṃ, 6. mahāvaggo, 9. nibbedhikasuttaṃ AN 6.63, para. 8 ⇒
“‘kāmā, bhikkhave, veditabbā, kāmānaṃ nidānasambhavo veditabbo, kāmānaṃ vemattatā veditabbā, kāmānaṃ vipāko veditabbo, kāmanirodho veditabbo, kāmanirodhagāminī paṭipadā veditabbā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ ? pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā — cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā. ghānaviññeyyā gandhā. jivhāviññeyyā rasā. kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. api ca kho, bhikkhave, nete kāmā kāmaguṇā nāmete ariyassa vinaye vuccanti —
AN 7.50
AN 7, 5. mahāyaññavaggo, 7. methunasuttaṃ AN 7.50, para. 3 ⇒
“puna caparaṃ, brāhmaṇa, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā sammā brahmacārī paṭijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiṃ dvayaṃdvayasamāpattiṃ samāpajjati, napi mātugāmassa ucchādanaparimaddananhāpanasambāhanaṃ sādiyati; api ca kho mātugāmena saddhiṃ sañjagghati saṃkīḷati saṃkelāyati . pe . napi mātugāmena saddhiṃ sañjagghati saṃkīḷati saṃkelāyati; api ca kho mātugāmassa cakkhunā cakkhuṃ upanijjhāyati pekkhati . pe . napi mātugāmassa cakkhunā cakkhuṃ upanijjhāyati pekkhati; api ca kho mātugāmassa saddaṃ suṇāti tirokuṭṭaṃ vā tiropākāraṃ vā hasantiyā vā bhaṇantiyā vā gāyantiyā vā rodantiyā vā . pe . napi mātugāmassa saddaṃ suṇāti tirokuṭṭaṃ vā tiropākāraṃ vā hasantiyā vā bhaṇantiyā vā gāyantiyā vā rodantiyā vā; api ca kho yānissa tāni pubbe mātugāmena saddhiṃ hasitalapitakīḷitāni tāni anussarati . pe . napi yānissa tāni pubbe mātugāmena saddhiṃ hasitalapitakīḷitāni tāni anussarati; api ca kho passati gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṃ samaṅgībhūtaṃ paricārayamānaṃ . pe . napi passati gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṃ samaṅgībhūtaṃ paricārayamānaṃ; api ca kho aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti. so taṃ assādeti, taṃ nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati. idampi kho, brāhmaṇa, brahmacariyassa khaṇḍampi chiddampi sabalampi kammāsampi. ayaṃ vuccati, brāhmaṇa, aparisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati saṃyutto methunena saṃyogena, na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmāti vadāmi.
AN 7.69
AN 7, 7. mahāvaggo, 5. pāricchattakasuttaṃ AN 7.69, para. 7 ⇒
“yasmiṃ, bhikkhave, samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro sabbaphāliphullo hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṃsā pāricchattakassa koviḷārassa mūle dibbe cattāro māse pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārenti.
AN 8.35
AN 8, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 4. dānavaggo, 5. dānūpapattisuttaṃ AN 8.35, para. 1 ⇒
35. “aṭṭhimā, bhikkhave, dānūpapattiyo. katamā aṭṭha? idha, bhikkhave, ekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. so yaṃ deti taṃ paccāsīsati . so passati khattiyamahāsāle vā brāhmaṇamahāsāle vā gahapatimahāsāle vā pañcahi kāmaguṇehi samappite samaṅgībhūte paricārayamāne. tassa evaṃ hoti — ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā khattiyamahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapatimahāsālānaṃ vā sahabyataṃ upapajjeyyan’ti! so taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ, uttari abhāvitaṃ, tatrūpapattiyā saṃvattati. kāyassa bhedā paraṃ maraṇā khattiyamahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapatimahāsālānaṃ vā sahabyataṃ upapajjati. tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa. ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.
AN 9.20
AN 9, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 2. sīhanādavaggo, 10. velāmasuttaṃ AN 9.20, para. 2 ⇒
“api nu te, gahapati, kule dānaṃ dīyatī”ti? “dīyati me, bhante, kule dānaṃ; tañca kho lūkhaṃ kaṇājakaṃ biḷaṅgadutiyan”ti. “lūkhañcepi, gahapati, dānaṃ deti paṇītaṃ vā; tañca asakkaccaṃ deti, acittīkatvā deti, asahatthā deti, apaviddhaṃ deti, anāgamanadiṭṭhiko deti. yattha yattha tassa tassa dānassa vipāko nibbattati, na uḷārāya bhattabhogāya cittaṃ namati, na uḷārāya vatthabhogāya cittaṃ namati, na uḷārāya yānabhogāya cittaṃ namati, na uḷāresu pañcasu kāmaguṇesu bhogāya cittaṃ namati. yepissa te honti puttāti vā dārāti vā dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi na sussūsanti na sotaṃ odahanti na aññā cittaṃ upaṭṭhapenti. taṃ kissa hetu? evañhetaṃ, gahapati, hoti asakkaccaṃ katānaṃ kammānaṃ vipāko”.
AN 9.20
AN 9, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 2. sīhanādavaggo, 10. velāmasuttaṃ AN 9.20, para. 3 ⇒
“lūkhañcepi, gahapati, dānaṃ deti paṇītaṃ vā; tañca sakkaccaṃ deti, cittīkatvā deti, sahatthā deti, anapaviddhaṃ deti, āgamanadiṭṭhiko deti. yattha yattha tassa tassa dānassa vipāko nibbattati, uḷārāya bhattabhogāya cittaṃ namati, uḷārāya vatthabhogāya cittaṃ namati, uḷārāya yānabhogāya cittaṃ namati, uḷāresu pañcasu kāmaguṇesu bhogāya cittaṃ namati. yepissa te honti puttāti vā dārāti vā dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi sussūsanti sotaṃ odahanti aññā cittaṃ upaṭṭhapenti. taṃ kissa hetu? evañhetaṃ, gahapati, hoti sakkaccaṃ katānaṃ kammānaṃ vipāko.
AN 9.34
AN 9, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 4. mahāvaggo, 3. nibbānasukhasuttaṃ AN 9.34, para. 1 ⇒
34. ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi — “sukhamidaṃ, āvuso, nibbānaṃ. sukhamidaṃ, āvuso, nibbānan”ti. evaṃ vutte āyasmā udāyī āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca — “kiṃ panettha, āvuso sāriputta, sukhaṃ yadettha natthi vedayitan”ti? “etadeva khvettha, āvuso, sukhaṃ yadettha natthi vedayitaṃ. pañcime, āvuso, kāmaguṇā. katame pañca? cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā . pe . ghānaviññeyyā gandhā. jivhāviññeyyā rasā. kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā — ime kho, āvuso, pañca kāmaguṇā. yaṃ kho, āvuso, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccatāvuso, kāmasukhaṃ.
AN 9.38
AN 9, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 4. mahāvaggo, 7. lokāyatikasuttaṃ AN 9.38, para. 5 ⇒
“pañcime, brāhmaṇā, kāmaguṇā ariyassa vinaye lokoti vuccati. katame pañca? cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā; sotaviññeyyā saddā . pe . ghānaviññeyyā gandhā. jivhāviññeyyā rasā. kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā; ime kho, brāhmaṇā, pañca kāmaguṇā ariyassa vinaye lokoti vuccati.
AN 9.42
AN 9, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 5. sāmaññavaggo, 1. sambādhasuttaṃ AN 9.42, para. 4 ⇒
“katamo, āvuso, sambādho, katamo sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā”ti? “pañcime, āvuso, kāmaguṇā sambādho vutto bhagavatā. katame pañca? cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā . pe . ghānaviññeyyā gandhā. jivhāviññeyyā rasā. kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. ime kho, āvuso, pañca kāmaguṇā sambādho vutto bhagavatā.
AN 9.65
AN 9, 2. dutiyapaṇṇāsakaṃ, (7) 2. satipaṭṭhānavaggo, 3. kāmaguṇasuttaṃ AN 9.65, para. 1 ⇒
65. “pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. katame pañca? cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā . pe . ghānaviññeyyā gandhā. jivhāviññeyyā rasā. kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā.
AN 9.65
AN 9, 2. dutiyapaṇṇāsakaṃ, (7) 2. satipaṭṭhānavaggo, 3. kāmaguṇasuttaṃ AN 9.65, para. 2 ⇒
“imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pahānāya . pe . ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā”ti. tatiyaṃ.
AN 10.99
AN 10, 2. dutiyapaṇṇāsakaṃ, (10) 5. upālivaggo, 9. upālisuttaṃ AN 10.99, para. 7 ⇒
“sa kho so, upāli, kumāro aparena samayena vuddhimanvāya indriyānaṃ paripākamanvāya pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricāreti cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi. ghānaviññeyyehi gandhehi. jivhāviññeyyehi rasehi. kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. taṃ kiṃ maññasi, upāli, nanvāyaṃ khiḍḍā purimāhi khiḍḍāhi abhikkantatarā ca paṇītatarā cā”ti? “evaṃ, bhante”.
AN 10.177
AN 10, 4. catutthapaṇṇāsakaṃ, (17) 2. jāṇussoṇivaggo, 11. jāṇussoṇisuttaṃ AN 10.177, para. 14 ⇒
“idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti . pe . sammādiṭṭhiko hoti. so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manussānaṃ sahabyataṃ upapajjati. so tattha lābhī hoti mānusakānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ.
AN 10.177
AN 10, 4. catutthapaṇṇāsakaṃ, (17) 2. jāṇussoṇivaggo, 11. jāṇussoṇisuttaṃ AN 10.177, para. 15 ⇒
“yaṃ kho, brāhmaṇa, idha pāṇātipātā paṭivirato hoti . pe . sammādiṭṭhiko, tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manussānaṃ sahabyataṃ upapajjati. yañca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ, tena so tattha lābhī hoti mānusakānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ.
AN 10.177
AN 10, 4. catutthapaṇṇāsakaṃ, (17) 2. jāṇussoṇivaggo, 11. jāṇussoṇisuttaṃ AN 10.177, para. 16 ⇒
“idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti . pe . sammādiṭṭhiko hoti. so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. so tattha lābhī hoti dibbānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ.
AN 10.177
AN 10, 4. catutthapaṇṇāsakaṃ, (17) 2. jāṇussoṇivaggo, 11. jāṇussoṇisuttaṃ AN 10.177, para. 17 ⇒
“yaṃ kho, brāhmaṇa, idha pāṇātipātā paṭivirato hoti . pe . sammādiṭṭhiko, tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. yañca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ, tena so tattha lābhī hoti dibbānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ. api ca, brāhmaṇa, dāyakopi anipphalo”ti.
KN
KN 2.25
KN Dhp, 25. bhikkhuvaggo KN 2.25, para. 36 ⇒
jhāya bhikkhu mā pamādo, mā te kāmaguṇe ramessu cittaṃ.
KN 3.52
KN Ud, 6. jaccandhavaggo, 2. sattajaṭilasuttaṃ KN 3.52, para. 8 ⇒
“ete, bhante, mama purisā corā ocarakā janapadaṃ ocaritvā gacchanti. tehi paṭhamaṃ ociṇṇaṃ ahaṃ pacchā osārissāmi . idāni te, bhante, taṃ rajojallaṃ pavāhetvā sunhātā suvilittā kappitakesamassū odātavatthavasanā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgibhūtā paricāressantī” ti.
KN 4.109
KN It, 4. catukkanipāto, 10. nadīsotasuttaṃ KN 4.109, para. 7 ⇒
“‘āvaṭṭan’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ.
KN 5.3
KN Sn, 1. uragavaggo, 3. khaggavisāṇasuttaṃ KN 5.3, para. 48 ⇒
ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo.
KN 5.3
KN Sn, 1. uragavaggo, 3. khaggavisāṇasuttaṃ KN 5.3, para. 51 ⇒
etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo.
KN 5.9
KN Sn, 1. uragavaggo, 9. hemavatasuttaṃ KN 5.9, para. 75 ⇒
“pañca kāmaguṇā loke, manochaṭṭhā paveditā.
KN 5.19
KN Sn, 2. cūḷavaggo, 7. brāhmaṇadhammikasuttaṃ KN 5.19, para. 4 ⇒
pañca kāmaguṇe hitvā, attadatthamacārisuṃ.
KN 5.23
KN Sn, 2. cūḷavaggo, 11. rāhulasuttaṃ KN 5.23, para. 8 ⇒
“pañca kāmaguṇe hitvā, piyarūpe manorame.
KN 6.30
KN Vv, 1. itthivimānaṃ, 3. pāricchattakavaggo, 2. ucchudāyikāvimānavatthu KN 6.30, para. 22 ⇒
devehi saddhiṃ paricārayāmahaṃ, modāmahaṃ kāmaguṇehi pañcahi.
KN 6.30
KN Vv, 1. itthivimānaṃ, 3. pāricchattakavaggo, 2. ucchudāyikāvimānavatthu KN 6.30, para. 25 ⇒
devindaguttā tidasehi rakkhitā, samappitā kāmaguṇehi pañcahi.
KN 6.30
KN Vv, 1. itthivimānaṃ, 3. pāricchattakavaggo, 2. ucchudāyikāvimānavatthu KN 6.30, para. 28 ⇒
devehi saddhiṃ paricārayāmahaṃ, modāmahaṃ kāmaguṇehi pañcahi.
KN 6.48
KN Vv, 1. itthivimānaṃ, 4. mañjiṭṭhakavaggo, 10. ucchuvimānavatthu KN 6.48, para. 22 ⇒
devehi saddhiṃ paricārayāmahaṃ, modāmahaṃ kāmaguṇehi pañcahi.
KN 6.48
KN Vv, 1. itthivimānaṃ, 4. mañjiṭṭhakavaggo, 10. ucchuvimānavatthu KN 6.48, para. 25 ⇒
devindaguttā tidasehi rakkhitā, samappitā kāmaguṇehi pañcahi.
KN 6.48
KN Vv, 1. itthivimānaṃ, 4. mañjiṭṭhakavaggo, 10. ucchuvimānavatthu KN 6.48, para. 28 ⇒
devehi saddhiṃ paricārayāmahaṃ, modāmahaṃ kāmaguṇehi pañcahi.
KN 6.54
KN Vv, 2. purisavimānaṃ, 5. mahārathavaggo, 4. kakkaṭakarasadāyakavimānavatthu KN 6.54, para. 6 ⇒
dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā.
KN 6.55
KN Vv, 2. purisavimānaṃ, 5. mahārathavaggo, 5. dvārapālavimānavatthu KN 6.55, para. 6 ⇒
dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā.
KN 6.56
KN Vv, 2. purisavimānaṃ, 5. mahārathavaggo, 6. paṭhamakaraṇīyavimānavatthu KN 6.56, para. 6 ⇒
dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā.
KN 6.57
KN Vv, 2. purisavimānaṃ, 5. mahārathavaggo, 7. dutiyakaraṇīyavimānavatthu KN 6.57, para. 6 ⇒
dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā.
KN 6.58
KN Vv, 2. purisavimānaṃ, 5. mahārathavaggo, 8. paṭhamasūcivimānavatthu KN 6.58, para. 6 ⇒
dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā.
KN 6.59
KN Vv, 2. purisavimānaṃ, 5. mahārathavaggo, 9. dutiyasūcivimānavatthu KN 6.59, para. 6 ⇒
dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā.
KN 6.77
KN Vv, 2. purisavimānaṃ, 7. sunikkhittavaggo, 3. maṇithūṇavimānavatthu KN 6.77, para. 6 ⇒
dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā.
KN 6.79
KN Vv, 2. purisavimānaṃ, 7. sunikkhittavaggo, 5. ambavimānavatthu KN 6.79, para. 6 ⇒
dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā.
KN 6.81
KN Vv, 2. purisavimānaṃ, 7. sunikkhittavaggo, 7. kaṇḍakavimānavatthu KN 6.81, para. 68 ⇒
sabbakāmaguṇopetaṃ, dibbaṃ devapuramhi ca.
KN 6.85
KN Vv, 2. purisavimānaṃ, 7. sunikkhittavaggo, 11. sunikkhittavimānavatthu KN 6.85, para. 6 ⇒
dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā.
KN 7.32
KN Pv, 3. cūḷavaggo, 7. migaluddakapetavatthu KN 7.32, para. 2 ⇒
“naranāripurakkhato yuvā, rajanīyehi kāmaguṇehi sobhasi.
KN 8.158
KN Th, 2. dukanipāto, 4. catutthavaggo, 8. nisabhattheragāthā KN 8.158, para. 2 ⇒
“pañca kāmaguṇe hitvā, piyarūpe manorame.
KN 8.181
KN Th, 3. tikanipāto, 12. uttarapālattheragāthā KN 8.181, para. 3 ⇒
pañca kāmaguṇā loke, sammohā pātayiṃsu maṃ.
KN 8.223
KN Th, 6. chakkanipāto, 14. sabbakāmittheragāthā KN 8.223, para. 9 ⇒
pañca kāmaguṇā ete, itthirūpasmi dissare.
KN 8.233
KN Th, 10. dasakanipāto, 1. kāḷudāyittheragāthā KN 8.233, para. 28 ⇒
sā modati kāmaguṇehi pañcahi, parivāritā devagaṇehi tehi.
KN 8.251
KN Th, 16. vīsatinipāto, 4. raṭṭhapālattheragāthā KN 8.251, para. 57 ⇒
ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, tasmā ahaṃ pabbajitomhi rāja.
KN 8.256
KN Th, 16. vīsatinipāto, 9. anuruddhattheragāthā KN 8.256, para. 3 ⇒
pañca kāmaguṇe hitvā, anuruddhova jhāyatu.
KN 8.262
KN Th, 19. paññāsanipāto KN 8.262, para. 44 ⇒
“kadā nu nāgova asaṅgacārī, padālaye kāmaguṇesu chandaṃ.
KN 8.262
KN Th, 19. paññāsanipāto KN 8.262, para. 56 ⇒
“kulamhi mitte ca piye ca ñātake, khiḍḍāratiṃ kāmaguṇañca loke.
KN 8.262
KN Th, 19. paññāsanipāto KN 8.262, para. 105 ⇒
manāpiyā kāmaguṇā ca vantā, vante ahaṃ āvamituṃ na ussahe.
KN 9.71
KN Thī, 14. tiṃsanipāto KN 9.71, para. 51 ⇒
tava me nayanāni dakkhiya, bhiyyo kāmaguṇo pavaḍḍhati.
KN 10.2
KN Ap.1, (paṭhamo bhāgo), 1. buddhavaggo, 2. paccekabuddhāpadānaṃ KN 10.2, para. 73 ⇒
ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo.
KN 10.2
KN Ap.1, (paṭhamo bhāgo), 1. buddhavaggo, 2. paccekabuddhāpadānaṃ KN 10.2, para. 76 ⇒
etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo.
KN 10.411
KN Ap.1, (paṭhamo bhāgo), 41. metteyyavaggo, 9. jatukaṇṇittherāpadānaṃ KN 10.411, para. 3 ⇒
samappito kāmaguṇe, paricāremahaṃ tadā.
KN 10.487
KN Ap.1, (dutiyo bhāgo), 49. paṃsukūlavaggo, 5. candanamāliyattherāpadānaṃ KN 10.487, para. 2 ⇒
“pañca kāmaguṇe hitvā, piyarūpe manorame.
KN 10.503
KN Ap.1, (dutiyo bhāgo), 51. kaṇikāravaggo, 1. tikaṇikārapupphiyattherāpadānaṃ KN 10.503, para. 94 ⇒
“pañca kāmaguṇe hitvā, pabbajiṃ anagāriyaṃ.
KN 10.558
KN Ap.1, (dutiyo bhāgo), 56. yasavaggo, 6. uttarattherāpadānaṃ KN 10.558, para. 94 ⇒
“pañca kāmaguṇe hitvā, pabbajiṃ anagāriyaṃ.
KN 14.303
KN Ja 1, 4. catukkanipāto, 1. kāliṅgavaggo, 303. ekarājajātakaṃ (4-1-3) KN 14.303, para. 2 ⇒
anuttare kāmaguṇe samiddhe, bhutvāna pubbe vasī ekarāja.
KN 14.433
KN Ja 1, 9. navakanipāto, 433. lomasakassapajātakaṃ (7) KN 14.433, para. 26 ⇒
dhiratthu kāme subahūpi loke, tapova seyyo kāmaguṇehi rāja.
KN 14.488
KN Ja 1, 14. pakiṇṇakanipāto, 488. bhisajātakaṃ (5) KN 14.488, para. 51 ⇒
ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, tasmā isayo nappasaṃsanti kāme.
KN 14.511
KN Ja 1, 16. tiṃsanipāto, 511. kiṃchandajātakaṃ (1) KN 14.511, para. 72 ⇒
so duccaje kāmaguṇe pahāya, santiñca dhammañca adhiṭṭhitosi.
KN 15.522
KN Ja 2, 17. cattālīsanipāto, 522. sarabhaṅgajātakaṃ (2) KN 15.522, para. 108 ⇒
“ paññavā kāmaguṇe avekkhati, aniccato dukkhato rogato ca.
KN 15.524
KN Ja 2, 17. cattālīsanipāto, 524. saṅkhapālajātakaṃ (4) KN 15.524, para. 149 ⇒
ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, saddhāyahaṃ pabbajitomhi rāja.
KN 15.536
KN Ja 2, 21. asītinipāto, 536. kuṇālajātakaṃ (4) KN 15.536, para. 248 ⇒
“pañcakāmaguṇasātagocarā, uddhatā aniyatā asaññatā.
KN 15.537
KN Ja 2, 21. asītinipāto, 537. mahāsutasomajātakaṃ (5) KN 15.537, para. 289 ⇒
“ohāyahaṃ pitaraṃ mātarañca, manāpiye kāmaguṇe ca pañca.
KN 15.543
KN Ja 2, 22. mahānipāto, 543. bhūridattajātakaṃ (6) KN 15.543, para. 554 ⇒
“ibbhehi ye te samakā bhavanti, niccussukā kāmaguṇesu yuttā.
KN Nidd I, 1. kāmasuttaniddeso, para. 11 ⇒
addhā pītimano hotīti. addhāti ekaṃsavacanaṃ nissaṃsayavacanaṃ nikkaṅkhāvacanaṃ advejjhavacanaṃ adveḷhakavacanaṃ niyogavacanaṃ apaṇṇakavacanaṃ avatthāpanavacanametaṃ — addhāti. pītīti yā pañcakāmaguṇapaṭisaññuttā pīti pāmujjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti tuṭṭhi odagyaṃ attamanatā abhipharaṇatā cittassa. manoti yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu, ayaṃ vuccati mano. ayaṃ mano imāya pītiyā sahagato hoti sahajāto saṃsaṭṭho sampayutto ekuppādo ekanirodho ekavatthuko ekārammaṇo. pītimano hotīti pītimano hoti tuṭṭhamano haṭṭhamano pahaṭṭhamano attamano udaggamano muditamano pamoditamano hotīti — addhā pītimano hoti.
KN Nidd I, 2. guhaṭṭhakasuttaniddeso, para. 12 ⇒
mohanasmiṃ pagāḷhoti. mohanā vuccanti pañca kāmaguṇā. cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā; sotaviññeyyā saddā. ghānaviññeyyā gandhā. jivhāviññeyyā rasā. kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. kiṃ kāraṇā mohanā vuccanti pañca kāmaguṇā? yebhuyyena devamanussā pañcasu kāmaguṇesu muyhanti sammuyhanti sampamuyhanti, mūḷhā sammūḷhā sampamūḷhā avijjāya andhīkatā āvutā nivutā ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitā, taṃ kāraṇā mohanā vuccanti pañca kāmaguṇā. mohanasmiṃ pagāḷhoti mohanasmiṃ pagāḷho ogāḷho ajjhogāḷho nimuggoti — tiṭṭhaṃ naro mohanasmiṃ pagāḷho.
KN Nidd I, 2. guhaṭṭhakasuttaniddeso, para. 50 ⇒
ime va kāme purime va jappanti. ime va kāmeti paccuppanne pañca kāmaguṇe icchantā sādiyantā patthayantā pihayantā abhijappantā. purime va jappanti atīte pañca kāmaguṇe jappantā pajappantā abhijappantāti — ime va kāme purime va jappaṃ.
KN Nidd I, 2. guhaṭṭhakasuttaniddeso, para. 59 ⇒
pamūḷhāti yebhuyyena devamanussā pañcasu kāmaguṇesu muyhanti sammuyhanti sampamuyhanti mūḷhā sammūḷhā sampamūḷhā avijjāya andhīkatā āvutā nivutā ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitāti — kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā.
KN Nidd I, 2. guhaṭṭhakasuttaniddeso, para. 61 ⇒
te visame niviṭṭhāti visame kāyakamme niviṭṭhā, visame vacīkamme niviṭṭhā, visame manokamme niviṭṭhā, visame pāṇātipāte niviṭṭhā, visame adinnādāne niviṭṭhā, visame kāmesumicchācāre niviṭṭhā, visame musāvāde niviṭṭhā, visamāya pisuṇāya vācāya niviṭṭhā, visamāya pharusāya vācāya. visame samphappalāpe. visamāya abhijjhāya niviṭṭhā, visame byāpāde. visamāya micchādiṭṭhiyā niviṭṭhā, visamesu saṅkhāresu niviṭṭhā, visamesu pañcasu kāmaguṇesu niviṭṭhā, visamesu pañcasu nīvaraṇesu niviṭṭhā viniviṭṭhā patiṭṭhitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā laggā laggitā palibuddhāti — avadāniyā te visame niviṭṭhā.
KN Nidd I, 2. guhaṭṭhakasuttaniddeso, para. 76 ⇒
yaṃ kiñci jaññā visamanti loketi. yaṃ kiñcīti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ — yaṃ kiñcīti. visamanti jaññāti visamaṃ kāyakammaṃ visamanti jāneyya, visamaṃ vacīkammaṃ visamanti jāneyya, visamaṃ manokammaṃ visamanti jāneyya, visamaṃ pāṇātipātaṃ visamoti jāneyya, visamaṃ adinnādānaṃ visamanti jāneyya, visamaṃ kāmesumicchācāraṃ visamoti jāneyya, visamaṃ musāvādaṃ visamoti jāneyya, visamaṃ pisuṇaṃ vācaṃ visamāti jāneyya, visamaṃ pharusaṃ vācaṃ visamāti jāneyya, visamaṃ samphappalāpaṃ visamoti jāneyya, visamaṃ abhijjhaṃ visamāti jāneyya, visamaṃ byāpādaṃ visamoti jāneyya, visamaṃ micchādiṭṭhiṃ visamāti jāneyya, visame saṅkhāre visamāti jāneyya, visame pañca kāmaguṇe visamāti jāneyya, visame pañca nīvaraṇe visamāti jāneyya ājāneyya vijāneyya paṭivijāneyya paṭivijjheyya. loketi apāyaloke . pe . āyatanaloketi — yaṃ kiñci jaññā visamanti loke.
KN Nidd I, 2. guhaṭṭhakasuttaniddeso, para. 77 ⇒
na tassa hetū visamaṃ careyyāti. visamassa kāyakammassa hetu visamaṃ na careyya, visamassa vacīkammassa hetu visamaṃ na careyya, visamassa manokammassa hetu visamaṃ na careyya, visamassa pāṇātipātassa hetu visamaṃ na careyya, visamassa adinnādānassa hetu visamaṃ na careyya, visamassa kāmesumicchācārassa hetu visamaṃ na careyya, visamassa musāvādassa hetu visamaṃ na careyya, visamāya pisuṇāya vācāya hetu visamaṃ na careyya, visamāya pharusāya vācāya hetu visamaṃ na careyya, visamassa samphappalāpassa hetu visamaṃ na careyya, visamāya abhijjhāya hetu visamaṃ na careyya, visamassa byāpādassa hetu visamaṃ na careyya, visamāya micchādiṭṭhiyā hetu visamaṃ na careyya, visamānaṃ saṅkhārānaṃ hetu visamaṃ na careyya, visamānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ hetu visamaṃ na careyya, visamānaṃ pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ hetu visamaṃ na careyya, visamāya cetanāya hetu visamaṃ na careyya, visamāya patthanāya hetu visamaṃ na careyya, visamāya paṇidhiyā hetu visamaṃ na careyya na ācareyya na samācareyya na samādāya vatteyyāti — na tassa hetū visamaṃ careyya.
KN Nidd I, 2. guhaṭṭhakasuttaniddeso, para. 120 ⇒
hīnā narā maccumukhe lapantīti. hīnā narāti hīnā narā hīnena kāyakammena samannāgatāti hīnā narā, hīnena vacīkammena samannāgatāti hīnā narā, hīnena manokammena samannāgatāti hīnā narā, hīnena pāṇātipātena samannāgatāti hīnā narā, hīnena adinnādānena . pe . hīnena kāmesumicchācārena. hīnena musāvādena. hīnāya pisuṇāya vācāya. hīnāya pharusāya vācāya. hīnena samphappalāpena. hīnāya abhijjhāya. hīnena byāpādena. hīnāya micchādiṭṭhiyā. hīnehi saṅkhārehi. hīnehi pañcahi kāmaguṇehi nīvaraṇehi. hīnāya cetanāya. hīnāya patthanāya. hīnāya paṇidhiyā samannāgatāti hīnā narā hīnā nihīnā ohīnā omakā lāmakā chatukkā parittāti — hīnā narā. maccumukhe lapantīti. maccumukheti māramukhe maraṇamukhe, maccuppattā maccusampattā maccūpāgatā, mārappattā mārasampattā mārūpāgatā, maraṇappattā maraṇasampattā maraṇūpāgatā lapanti lālapanti socanti kilamanti paridevanti urattāḷiṃ kandanti sammohaṃ āpajjantīti — hīnā narā maccumukhe lapanti.
KN Nidd I, 4. suddhaṭṭhakasuttaniddeso, para. 99 ⇒
na rāgarāgī na virāgarattoti. rāgarattā vuccanti ye pañcasu kāmaguṇesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhā. virāgarattā vuccanti ye rūpāvacarārūpāvacarasamāpattīsu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhā. na rāgarāgī na virāgarattoti yato kāmarāgo ca rūparāgo ca arūparāgo ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. ettāvatā na rāgarāgī na virāgaratto.
KN Nidd I, 6. jarāsuttaniddeso, para. 112 ⇒
bhajamānassa vivittamāsananti āsanaṃ vuccati yattha nisīdanti — mañco pīṭhaṃ bhisi taṭṭikā cammakhaṇḍo tiṇasanthāro paṇṇasanthāro palālasanthāro. taṃ āsanaṃ asappāyarūpadassanena rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ, asappāyasaddassavanena rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ, asappāyagandhaghāyanena. asappāyarasasāyanena. asappāyaphoṭṭhabbaphusanena. asappāyehi pañcahi kāmaguṇehi rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ. taṃ vivittaṃ āsanaṃ bhajato sambhajato sevato nisevato saṃsevato paṭisevatoti — bhajamānassa vivittamāsanaṃ.
KN Nidd I, 7. tissametteyyasuttaniddeso, para. 39 ⇒
yānaṃ bhantaṃva taṃ loketi. yānanti hatthiyānaṃ assayānaṃ goyānaṃ ajayānaṃ meṇḍayānaṃ oṭṭhayānaṃ kharayānaṃ bhantaṃ adantaṃ akāritaṃ avinītaṃ uppathaṃ gaṇhāti, visamaṃ khāṇumpi pāsāṇampi abhiruhati, yānampi ārohanakampi bhañjati, papātepi papatati. yathā taṃ bhantaṃ yānaṃ adantaṃ akāritaṃ avinītaṃ uppathaṃ gaṇhāti; evamevaṃ so vibbhantako bhantayānapaṭibhāgo uppathaṃ gaṇhāti, micchādiṭṭhiṃ gaṇhāti . pe . micchāsamādhiṃ gaṇhāti. yathā taṃ bhantaṃ yānaṃ adantaṃ akāritaṃ avinītaṃ visamaṃ khāṇumpi pāsāṇampi abhiruhati; evamevaṃ so vibbhantako bhantayānapaṭibhāgo visamaṃ kāyakammaṃ abhiruhati, visamaṃ vacīkammaṃ abhiruhati, visamaṃ manokammaṃ abhiruhati, visamaṃ pāṇātipātaṃ abhiruhati, visamaṃ adinnādānaṃ abhiruhati, visamaṃ kāmesumicchācāraṃ abhiruhati, visamaṃ musāvādaṃ abhiruhati, visamaṃ pisuṇavācaṃ abhiruhati, visamaṃ pharusavācaṃ abhiruhati, visamaṃ samphappalāpaṃ abhiruhati, visamaṃ abhijjhaṃ abhiruhati, visamaṃ byāpādaṃ abhiruhati, visamaṃ micchādiṭṭhiṃ abhiruhati, visame saṅkhāre abhiruhati, visame pañca kāmaguṇe abhiruhati, visame nīvaraṇe abhiruhati. yathā taṃ bhantaṃ yānaṃ adantaṃ akāritaṃ avinītaṃ yānampi ārohanakampi bhañjati; evamevaṃ so vibbhantako bhantayānapaṭibhāgo niraye attānaṃ bhañjati, tiracchānayoniyaṃ attānaṃ bhañjati, pettivisaye attānaṃ bhañjati, manussaloke attānaṃ bhañjati, devaloke attānaṃ bhañjati. yathā taṃ bhantaṃ yānaṃ adantaṃ akāritaṃ avinītaṃ papāte papatati; evamevaṃ so vibbhantako bhantayānapaṭibhāgo jātipapātampi papatati, jarāpapātampi papatati, byādhipapātampi papatati, maraṇapapātampi papatati, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsapapātampi papatati. loketi apāyaloke manussaloketi — yānaṃ bhantaṃva taṃ loke.
KN Nidd I, 7. tissametteyyasuttaniddeso, para. 40 ⇒
hīnamāhu puthujjananti. puthujjanāti kenaṭṭhena puthujjanā? puthu kilese janentīti puthujjanā, puthu avihatasakkāyadiṭṭhikāti puthujjanā, puthu satthārānaṃ mukhullokikāti puthujjanā, puthu sabbagatīhi avuṭṭhitāti puthujjanā, puthu nānābhisaṅkhāre abhisaṅkharontīti puthujjanā, puthu nānāoghehi vuyhantīti puthujjanā, puthu nānāsantāpehi santapantīti puthujjanā, puthu nānāpariḷāhehi paridayhantīti puthujjanā, puthu pañcasu kāmaguṇesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhāti puthujjanā, puthu pañcahi nīvaraṇehi āvutā nivutā ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitāti puthujjanā. hīnamāhu puthujjananti. puthujjanaṃ hīnaṃ nihīnaṃ omakaṃ lāmakaṃ chatukkaṃ parittanti evamāhaṃsu evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpayanti evaṃ voharantīti — hīnamāhu puthujjanaṃ.
KN Nidd I, 10. purābhedasuttaniddeso, para. 88 ⇒
sātiyesu anassāvīti. sātiyā vuccanti pañca kāmaguṇā. kiṃkāraṇā sātiyā vuccanti pañca kāmaguṇā? yebhuyyena devamanussā pañca kāmaguṇe icchanti sātiyanti patthayanti pihayanti abhijappanti, taṃkāraṇā sātiyā vuccanti pañca kāmaguṇā. yesaṃ esā sātiyā taṇhā appahīnā tesaṃ cakkhuto rūpataṇhā savati āsavati sandati pavattati, sotato saddataṇhā. ghānato gandhataṇhā. jivhāto rasataṇhā. kāyato phoṭṭhabbataṇhā. manato dhammataṇhā savati āsavati sandati pavattati. yesaṃ esā sātiyā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā tesaṃ cakkhuto rūpataṇhā na savati nāsavati na sandati na pavattati, sotato saddataṇhā . pe . manato dhammataṇhā na savati nāsavati na sandati na pavattatīti — sātiyesu anassāvī.
KN Nidd I, 10. purābhedasuttaniddeso, para. 172 ⇒
yena naṃ vajjuṃ puthujjanā, atho samaṇabrāhmaṇāti. puthujjanāti puthu kilese janentīti puthujjanā, puthu avihatasakkāyadiṭṭhikāti puthujjanā, puthu satthārānaṃ mukhullokikāti puthujjanā, puthu sabbagatīhi avuṭṭhitāti puthujjanā, puthu nānābhisaṅkhāre abhisaṅkharontīti puthujjanā, puthu nānāoghehi vuyhantīti puthujjanā, puthu nānāsantāpehi santappentīti puthujjanā, puthu nānāpariḷāhehi pariḍayhantīti puthujjanā, puthu pañcasu kāmaguṇesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhāti puthujjanā, puthu pañcahi nīvaraṇehi āvutā nivutā ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitāti — puthujjanā. samaṇāti ye keci ito bahiddhā paribbajūpagatā paribbajasamāpannā. brāhmaṇāti ye keci bhovādikā. yena naṃ vajjuṃ puthujjanā, atho samaṇabrāhmaṇāti . puthujjanā yena taṃ rāgena vadeyyuṃ, yena dosena vadeyyuṃ, yena mohena vadeyyuṃ, yena mānena vadeyyuṃ, yāya diṭṭhiyā vadeyyuṃ, yena uddhaccena vadeyyuṃ, yāya vicikicchāya vadeyyuṃ, yehi anusayehi vadeyyuṃ, rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā te abhisaṅkhārā pahīnā; abhisaṅkhārānaṃ pahīnattā gatiyā yena taṃ vadeyyuṃ — nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā. so hetu natthi paccayo natthi kāraṇaṃ natthi yena naṃ vadeyyuṃ katheyyuṃ bhaṇeyyuṃ dīpayeyyuṃ vohareyyunti — yena naṃ vajjuṃ puthujjanā, atho samaṇabrāhmaṇā.
KN Nidd I, 13. mahāviyūhasuttaniddeso, para. 58 ⇒
suddhiṃ asuddhinti apatthayānoti. asuddhinti asuddhiṃ patthenti, akusale dhamme patthenti. suddhinti suddhiṃ patthenti, pañca kāmaguṇe patthenti; asuddhiṃ patthenti, akusale dhamme patthenti, pañca kāmaguṇe patthenti; suddhiṃ patthenti, dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni patthenti, asuddhiṃ patthenti, akusale dhamme patthenti, pañca kāmaguṇe patthenti, dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni patthenti; suddhiṃ patthenti, tedhātuke kusale dhamme patthenti, asuddhiṃ patthenti, akusale dhamme patthenti, pañca kāmaguṇe patthenti, dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni patthenti, tedhātuke kusale dhamme patthenti; suddhiṃ patthenti, puthujjanakalyāṇakā niyāmāvakkantiṃ patthenti. sekkhā aggadhammaṃ arahattaṃ patthenti. arahatte patte arahā neva akusale dhamme pattheti, napi pañca kāmaguṇe pattheti, napi dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni pattheti, napi tedhātuke kusale dhamme pattheti, napi niyāmāvakkantiṃ pattheti, napi aggadhammaṃ arahattaṃ pattheti. patthanā samatikkanto arahā vuddhipārihānivītivatto . so vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo . pe . jātijarāmaraṇasaṃsāro natthi tassa punabbhavoti — suddhiṃ asuddhinti apatthayāno.
KN Nidd I, 15. attadaṇḍasuttaniddeso, para. 119 ⇒
tattha sikkhānugīyanti, yāni loke gadhitānīti. sikkhāti hatthisikkhā assasikkhā rathasikkhā dhanusikkhā sālākiyaṃ sallakattiyaṃ kāyatikicchaṃ bhūtiyaṃ komārabhaccaṃ . anugīyantīti gīyanti niggīyanti kathīyanti bhaṇīyanti dīpīyanti voharīyanti. atha vā gīyanti gaṇhīyanti uggaṇhīyanti dhārīyanti upadhārīyanti upalakkhīyanti gadhitapaṭilābhāya. gadhitā vuccanti pañca kāmaguṇā — cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā . pe . ghānaviññeyyā gandhā. jivhāviññeyyā rasā. kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā. kiṃkāraṇā gadhitā vuccanti pañca kāmaguṇā? yebhuyyena devamanussā pañca kāmaguṇe icchanti sādiyanti patthayanti pihayanti abhijappanti taṃkāraṇā gadhitā vuccanti pañca kāmaguṇā. loketi manussaloketi — tattha sikkhānugīyanti, yāni loke gadhitāni.
KN Nidd I, 15. attadaṇḍasuttaniddeso, para. 120 ⇒
na tesu pasuto siyāti. tāsu vā sikkhāsu tesu vā pañcasu kāmaguṇesu na pasuto siyā, na tanninno assa, na tappoṇo, na tappabbhāro, na tadadhimutto, na tadadhipateyyoti — na tesu pasuto siyā.
KN Nidd I, 15. attadaṇḍasuttaniddeso, para. 140 ⇒
pamādena na saṃvaseti. pamādo vattabbo kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu vā kāmaguṇesu. cittassa vosaggo vosaggānuppādanaṃ vā kusalānaṃ vā dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anaṭṭhitakiriyatā olīnavuttitā nikkhittacchandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo. yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṃ — ayaṃ vuccati pamādo. pamādena na saṃvaseti pamādena na vaseyya na saṃvaseyya na āvaseyya na parivaseyya, pamādaṃ pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya, pamādā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti — pamādena na saṃvase.
KN Nidd I, 16. sāriputtasuttaniddeso, para. 100 ⇒
bhajato rittamāsananti. āsanaṃ vuccati yattha nisīdati — mañco pīṭhaṃ bhisi taṭṭikā cammakhaṇḍo tiṇasanthāro paṇṇasanthāro palālasanthāro . taṃ āsanaṃ asappāyarūpadassanena rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ, asappāyasaddassavanena rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ, asappāyehi pañcahi kāmaguṇehi rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ. taṃ pavivittaṃ āsanaṃ bhajato sambhajato sevato nisevato saṃsevato paṭisevatoti — bhajato rittamāsanaṃ.
KN Nidd I, 16. sāriputtasuttaniddeso, para. 167 ⇒
pañcapi kāmaguṇā agocarā. vuttañhetaṃ bhagavatā — “mā, bhikkhave, agocare caratha paravisaye. agocare, bhikkhave, carataṃ paravisaye lacchati māro otāraṃ, lacchati māro ārammaṇaṃ. ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo? yadidaṃ pañca kāmaguṇā. katame pañca? cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā. ghānaviññeyyā gandhā. jivhāviññeyyā rasā. kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo” — ayampi vuccati agocaro.
KN Nidd I, 16. sāriputtasuttaniddeso, para. 200 ⇒
rittāsanaṃ sayanaṃ sevato veti. āsanaṃ vuccati yattha nisīdati — mañco pīṭhaṃ bhisi taṭṭikā cammakhaṇḍo tiṇasanthāro paṇṇasanthāro palālasanthāro. sayanaṃ vuccati senāsanaṃ vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṃ guhā. taṃ sayanāsanaṃ asappāyarūpadassanena rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ, asappāyasaddassavanena . pe . asappāyehi pañcahi kāmaguṇehi rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ. taṃ sayanāsanaṃ sevato nisevato saṃsevato paṭisevatoti — rittāsanaṃ sayanaṃ sevato ve.
KN Nidd II, pārāyanavaggo, pārāyanavagganiddeso, 1. ajitamāṇavapucchāniddeso, para. 20 ⇒
vevicchā pamādā nappakāsatīti. vevicchaṃ vuccati pañca macchariyāni — āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, dhammamacchariyaṃ. yaṃ evarūpaṃ maccheraṃ maccharāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭukañcukatā aggahitattaṃ cittassa — idaṃ vuccati macchariyaṃ. api ca khandhamacchariyampi macchariyaṃ, dhātumacchariyampi macchariyaṃ, āyatanamacchariyampi macchariyaṃ, gāho vuccati macchariyaṃ. pamādo vattabbo — kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu kāmaguṇesu vā cittassa vosaggo vosaggānuppadānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anaṭṭhitakiriyatā olīnavuttitā nikkhittacchandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo. yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṃ — ayaṃ vuccati pamādo. vevicchā pamādā nappakāsatīti iminā ca macchariyena iminā ca pamādena loko nappakāsati na bhāsati na tapati na virocati na ñāyati na paññāyatīti — vevicchā pamādā nappakāsati.
KN Nidd II, pārāyanavaggo, pārāyanavagganiddeso, 16. piṅgiyamāṇavapucchāniddeso, para. 24 ⇒
janāti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. pamattāti pamādo vattabbo kāyaduccaritena vā vacīduccaritena vā manoduccaritena vā pañcasu kāmaguṇesu cittassa vosaggo vosaggānuppadānaṃ kusalānaṃ vā dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anaṭṭhitakiriyatā olīnavuttitā nikkhittacchandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo. yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṃ — ayaṃ vuccati pamādo. iminā pamādena samannāgatā janā pamattāti — ruppanti rūpesu janā pamattā.
KN Nidd II, khaggavisāṇasutto, dutiyavaggo, para. 50 ⇒
ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo.
KN Nidd II, khaggavisāṇasutto, dutiyavaggo, para. 51 ⇒
kāmā hi citrā madhurā manoramāti. kāmāti uddānato dve kāmā — vatthukāmā ca kilesakāmā ca . pe . ime vuccanti vatthukāmā . pe . ime vuccanti kilesakāmā. citrāti nānāvaṇṇā rūpā nānāvaṇṇā saddā nānāvaṇṇā gandhā nānāvaṇṇā rasā nānāvaṇṇā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. madhurāti vuttañhetaṃ bhagavatā — “pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. katame pañca? cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā . pe . ghānaviññeyyā gandhā. jivhāviññeyyā rasā. kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. yaṃ kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati kāmasukhaṃ miḷhasukhaṃ puthujjanasukhaṃ anariyasukhaṃ, na sevitabbaṃ na bhāvetabbaṃ na bahulīkātabbaṃ, ‘bhāyitabbaṃ etassa sukhassā’ti vadāmī”ti — kāmā hi citrā madhurā manoramāti. manoti yaṃ cittaṃ . pe . tajjā manoviññāṇadhātu. mano ramenti thomenti tosenti pahāsentīti — kāmā hi citrā madhurā manoramā.
KN Nidd II, khaggavisāṇasutto, dutiyavaggo, para. 53 ⇒
ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvāti. vuttañhetaṃ bhagavatā — “ko ca, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo? idha, bhikkhave, kulaputto yena sippaṭṭhānena jīvikaṃ kappeti, yadi muddāya yadi gaṇanāya yadi saṅkhānena yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena, sītassa purakkhato uṇhassa purakkhato ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassehi samphassamāno khuppipāsāya mīyamāno; ayaṃ, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.
KN Nidd II, khaggavisāṇasutto, dutiyavaggo, para. 61 ⇒
ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvāti kāmaguṇesu ādīnavaṃ disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti — ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo. tenāha so paccekasambuddho —
KN Nidd II, khaggavisāṇasutto, dutiyavaggo, para. 63 ⇒
ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo”ti.
KN Nidd II, khaggavisāṇasutto, dutiyavaggo, para. 66 ⇒
etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo.
KN Nidd II, khaggavisāṇasutto, dutiyavaggo, para. 76 ⇒
etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvāti etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti — etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo. tenāha so paccekasambuddho —
KN Nidd II, khaggavisāṇasutto, dutiyavaggo, para. 78 ⇒
etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo”ti.
KN Nidd II, khaggavisāṇasutto, tatiyavaggo, para. 28 ⇒
anatthadassiṃ visame niviṭṭhanti anatthadassī vuccati yo so sahāyo dasavatthukāya micchādiṭṭhiyā samannāgato — natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ . pe . ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti. visame niviṭṭhanti visame kāyakamme niviṭṭhaṃ, visame vacīkamme niviṭṭhaṃ, visame manokamme niviṭṭhaṃ, visame pāṇātipāte niviṭṭhaṃ, visame adinnādāne niviṭṭhaṃ, visame kāmesumicchācāre niviṭṭhaṃ, visame musāvāde niviṭṭhaṃ, visamāya pisuṇāya vācāya niviṭṭhaṃ, visamāya pharusāya vācāya niviṭṭhaṃ, visame samphappalāpe niviṭṭhaṃ, visamāya abhijjhāya niviṭṭhaṃ, visame byāpāde niviṭṭhaṃ, visamāya micchādiṭṭhiyā niviṭṭhaṃ, visamesu saṅkhāresu niviṭṭhaṃ visamesu pañcasu kāmaguṇesu niviṭṭhaṃ, visamesu pañcasu nīvaraṇesu niviṭṭhaṃ viniviṭṭhaṃ sattaṃ allīnaṃ upagataṃ ajjhositaṃ adhimuttanti — anatthadassiṃ visame niviṭṭhaṃ.
KN Nidd II, khaggavisāṇasutto, tatiyavaggo, para. 29 ⇒
sayaṃ na seve pasutaṃ pamattanti. pasutanti yopi kāme esati gavesati pariyesati taccarito tabbahulo taggaruko tannino tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyo, sopi kāmappasuto. yopi taṇhāvasena rūpe pariyesati, sadde . pe . gandhe. rase. phoṭṭhabbe pariyesati taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyo, sopi kāmappasuto. yopi taṇhāvasena rūpe paṭilabhati, sadde . pe . gandhe. rase. phoṭṭhabbe paṭilabhati taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyo, sopi kāmappasuto. yopi taṇhāvasena rūpe paribhuñjati, sadde . pe . gandhe. rase. phoṭṭhabbe paribhuñjati taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyo, sopi kāmappasuto. yathā kalahakārako kalahappasuto, kammakārako kammappasuto, gocare caranto gocarappasuto, jhāyī jhānappasuto; evameva yo kāme esati gavesati pariyesati taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyo, sopi kāmappasuto. yopi taṇhāvasena rūpe pariyesati . pe . yopi taṇhāvasena rūpe paṭilabhati . pe . yopi taṇhāvasena rūpe paribhuñjati, sadde . pe . gandhe. rase. phoṭṭhabbe paribhuñjati taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyo, sopi kāmappasuto. pamattanti. pamādo vattabbo kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu kāmaguṇesu vā cittassa vosaggo vosaggānuppadānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anaṭṭhitakiriyatā olīnavuttitā nikkhittacchandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo, yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṃ — ayaṃ vuccati pamādo.
KN Nidd II, khaggavisāṇasutto, tatiyavaggo, para. 46 ⇒
khiḍḍaṃ ratiṃ kāmasukhañca loketi. khiḍḍāti dve khiḍḍā — kāyikā khiḍḍā ca vācasikā khiḍḍā ca . pe . ayaṃ kāyikā khiḍḍā . pe . ayaṃ vācasikā khiḍḍā. ratīti anukkaṇṭhitādhivacanametaṃ — ratīti. kāmasukhanti vuttañhetaṃ bhagavatā — “pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. katame pañca? cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā . pe . ghānaviññeyyā gandhā. jivhāviññeyyā rasā. kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. yaṃ kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati kāmasukhaṃ”. loketi manussaloketi — khiḍḍaṃ ratiṃ kāmasukhañca loke.
KN Nidd II, khaggavisāṇasutto, tatiyavaggo, para. 64 ⇒
saṅgo eso parittamettha sokhyanti saṅgoti vā baḷisanti vā āmisanti vā laggananti vā palibodhoti vā, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. parittamettha sokhyanti vuttañhetaṃ bhagavatā — “pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. katame pañca? cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā . pe . kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. yaṃ kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati kāmasukhaṃ. appakaṃ etaṃ sukhaṃ, parittakaṃ etaṃ sukhaṃ, thokakaṃ etaṃ sukhaṃ, omakaṃ etaṃ sukhaṃ, lāmakaṃ etaṃ sukhaṃ, chatukkaṃ etaṃ sukhan”ti — saṅgo eso parittamettha sokhyaṃ.
KN Nidd II, khaggavisāṇasutto, tatiyavaggo, para. 66 ⇒
gaḷo eso iti ñatvā matimāti gaḷoti vā baḷisanti vā āmisanti vā laggananti vā bandhananti vā palibodhoti vā, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. itīti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ itīti. matimāti paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. gaḷo eso iti ñatvā matimāti matimā gaḷoti ñatvā baḷisanti ñatvā āmisaṃ ti ñatvā laggananti ñatvā bandhananti ñatvā palibodhoti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti — gaḷo eso iti ñatvā matimā, eko care khaggavisāṇakappo. tenāha so paccekasambuddho —
KN Paṭis, 1. mahāvaggo, 1. ñāṇakathā, 71. mahākaruṇāñāṇaniddeso, para. 9 ⇒
118. dvīhi diṭṭhigatehi pariyuṭṭhito lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . tīhi duccaritehi vippaṭipanno lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . catūhi yogehi yutto lokasannivāso catuyogayojitoti — passantānaṃ . pe . catūhi ganthehi ganthito lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . catūhi upādānehi upādiyati lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . pañcagatisamāruḷho lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . pañcahi kāmaguṇehi rajjati lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . pañcahi nīvaraṇehi otthaṭo lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . chahi vivādamūlehi vivadati lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . chahi taṇhākāyehi rajjati lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . chahi diṭṭhigatehi pariyuṭṭhito lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . sattahi anusayehi anusaṭo lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . sattahi saññojanehi saññutto lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . sattahi mānehi unnato lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . aṭṭhahi lokadhammehi samparivattati lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . aṭṭhahi micchattehi niyyāto lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . aṭṭhahi purisadosehi dussati lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . navahi āghātavatthūhi āghātito lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . navavidhamānehi unnato lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . navahi taṇhāmūlakehi dhammehi rajjati lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . dasahi kilesavatthūhi kilissati lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . dasahi āghātavatthūhi āghātito lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . dasahi akusalakammapathehi samannāgato lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . dasahi saññojanehi saññutto lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . dasahi micchattehi niyyāto lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . dasavatthukāya micchādiṭṭhiyā samannāgato lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . dasavatthukāya antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato lokasannivāsoti — passantānaṃ . pe . aṭṭhasatataṇhāpapañcasatehi papañcito lokasannivāsoti — passantānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ sattesu mahākaruṇā okkamati. dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatehi pariyuṭṭhito lokasannivāsoti — passantānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ sattesu mahākaruṇā okkamati.
KN Mil, 2-3. milindapañho, 2. addhānavaggo, 7. therapaṭisandahanāpaṭisandahanapañho, para. 2 ⇒
“opammaṃ karohī”ti. “yathā, mahārāja, kocideva puriso rañño adhikāraṃ kareyya. rājā tuṭṭho adhikāraṃ dadeyya, so tena adhikārena pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricareyya, so ce janassa āroceyya ‘na me rājā kiñci paṭikarotī’ ti. kiṃ nu kho so, mahārāja, puriso yuttakārī bhaveyyā”ti? “na hi bhante”ti. “evameva kho, mahārāja, kiṃ te tena pucchitena, nanu mayā paṭikacceva akkhātaṃ ‘sace saupādāno bhavissāmi, paṭisandahissāmi, sace anupādāno bhavissāmi, na paṭisandahissāmī’”ti.
KN Mil, 2-3. milindapañho, 3. vicāravaggo, 9. vedanālakkhaṇapañho, para. 2 ⇒
“opammaṃ karohī”ti. “yathā, mahārāja, kocideva puriso rañño adhikāraṃ kareyya, tassa rājā tuṭṭho adhikāraṃ dadeyya, so tena adhikārena pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricareyya, tassa evamassa ‘mayā kho pubbe rañño adhikāro kato, tassa me rājā tuṭṭho adhikāraṃ adāsi, svāhaṃ tatonidānaṃ imaṃ evarūpaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti.
KN Mil, 2-3. milindapañho, 3. vicāravaggo, 9. vedanālakkhaṇapañho, para. 3 ⇒
“yathā vā pana, mahārāja, kocideva puriso kusalaṃ kammaṃ katvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, so ca tattha dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricareyya, tassa evamassa ‘svāhaṃ kho pubbe kusalaṃ kammaṃ akāsiṃ, sohaṃ tatonidānaṃ imaṃ evarūpaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti, evaṃ kho, mahārāja, vedayitalakkhaṇā vedanā anubhavanalakkhaṇā cā”ti.
KN Mil, 5. anumānapañho, 3. vessantaravaggo, 2. dukkarakārikapañho, para. 13 ⇒
“bhante nāgasena, kati loke bandhanānī”ti? “dasa kho panimāni, mahārāja, loke bandhanāni, yehi bandhanehi baddhā sattā na nikkhamanti, nikkhamitvāpi paṭinivattanti. katamāni dasa? mātā, mahārāja, loke bandhanaṃ, pitā, mahārāja, loke bandhanaṃ, bhariyā, mahārāja, loke bandhanaṃ, puttā, mahārāja, loke bandhanaṃ, ñātī, mahārāja, loke bandhanaṃ, mittaṃ, mahārāja, loke bandhanaṃ, dhanaṃ, mahārāja, loke bandhanaṃ, lābhasakkāro, mahārāja, loke bandhanaṃ, issariyaṃ, mahārāja, loke bandhanaṃ, pañca kāmaguṇā, mahārāja, loke bandhanaṃ, imāni kho mahārāja dasa loke bandhanāni, yehi bandhanehi baddhā sattā na nikkhamanti, nikkhamitvāpi paṭinivattanti, tāni dasa bandhanāni bodhisattassa chinnāni padālitāni, tasmā, mahārāja, bodhisatto na paṭinivattatī”ti.
KN Mil, 5. anumānapañho, 3. vessantaravaggo, 9. ekantasukhanibbānapañho, para. 2 ⇒
“na mayaṃ taṃ, bhante nāgasena, vacanaṃ saddahāma ‘ekantasukhaṃ nibbānan’ti, evamettha mayaṃ, bhante nāgasena, paccema ‘nibbānaṃ dukkhena missan’ti, kāraṇañcettha upalabhāma ‘nibbānaṃ dukkhena missan’ti. katamaṃ ettha kāraṇaṃ ? ye te, bhante nāgasena, nibbānaṃ pariyesanti, tesaṃ dissati kāyassa ca cittassa ca ātāpo paritāpo ṭhānacaṅkamanisajjāsayanāhārapariggaho middhassa ca uparodho āyatanānañca paṭipīḷanaṃ dhanadhaññapiyañātimittappajahanaṃ. ye keci loke sukhitā sukhasamappitā, te sabbepi pañcahi kāmaguṇehi āyatane ramenti brūhenti, manāpikamanāpikabahuvidhasubhanimittena rūpena cakkhuṃ ramenti brūhenti, manāpikamanāpikagītavāditabahuvidhasubhanimittena saddena sotaṃ ramenti brūhenti, manāpikamanāpikapupphaphalapattatacamūlasārabahuvidhasubhanimittena gandhena ghānaṃ ramenti brūhenti, manāpikamanāpikakhajjabhojjaleyyapeyyasāyanīyabahuvidhasubhanimittena rasena jivhaṃ ramenti bruhenti, manāpikamanāpikasaṇhasukhumamudumaddavabahuvidhasubhanimittena phassena kāyaṃ ramenti brūhenti, manāpikamanāpikakalyāṇapāpakasubhāsubhabahuvidhavitakkamanasikārena manaṃ ramenti brūhenti. tumhe taṃ cakkhusotaghānajivhākāyamanobrūhanaṃ hanatha upahanatha, chindatha upacchindatha, rundhatha uparundhatha. tena kāyopi paritapati, cittampi paritapati, kāye paritatte kāyikadukkhavedanaṃ vediyati, citte paritatte cetasikadukkhavedanaṃ vedayati. nanu māgaṇḍiyopi paribbājako bhagavantaṃ garahamāno evamāha ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. idamettha kāraṇaṃ, yenāhaṃ kāraṇena brūmi ‘nibbānaṃ dukkhena missa’n”ti.
KN Mil, 5. anumānapañho, 3. vessantaravaggo, 11. nibbānasacchikaraṇapañho, para. 5 ⇒
“yathā vā pana, mahārāja, puriso ahikukkuramanussakuṇapasarīravaḷañjakoṭṭhāsarāsigato kuṇapajaṭājaṭitantaramanupaviṭṭho vāyāmena tato muñcitvā nikkuṇapokāsaṃ pavisitvā tattha paramasukhaṃ labheyya, evameva kho, mahārāja, yo sammāpaṭipanno, so yoniso manasikārena byapagatakilesakuṇapaṃ paramasukhaṃ nibbānaṃ sacchikaroti. yathā, mahārāja, kuṇapaṃ, evaṃ pañca kāmaguṇā daṭṭhabbā; yathā kuṇapagato puriso, evaṃ sammāpaṭipanno daṭṭhabbo; yathā nikkuṇapokāso, evaṃ nibbānaṃ daṭṭhabbaṃ.
KN Nett, 4. paṭiniddesavāro, 4. padaṭṭhānahāravibhaṅgo, para. 2 ⇒
pañca kāmaguṇā kāmarāgassa padaṭṭhānaṃ, pañcindriyāni rūpīni rūparāgassa padaṭṭhānaṃ, chaṭṭhāyatanaṃ bhavarāgassa padaṭṭhānaṃ, nibbattabhavānupassitā pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ padaṭṭhānaṃ, pubbenivāsānussatiñāṇadassanassa padaṭṭhānaṃ. okappanalakkhaṇā saddhā adhimuttipaccupaṭṭhānā ca, anāvilalakkhaṇo pasādo sampasīdanapaccupaṭṭhāno ca. abhipatthiyanalakkhaṇā saddhā, tassā aveccapasādo padaṭṭhānaṃ. anāvilalakkhaṇo pasādo, tassa saddhā padaṭṭhānaṃ. ārambhalakkhaṇaṃ vīriyaṃ, tassa sammappadhānaṃ padaṭṭhānaṃ. apilāpanalakkhaṇā sati, tassā satipaṭṭhānaṃ padaṭṭhānaṃ. ekaggalakkhaṇo samādhi, tassa jhānāni padaṭṭhānaṃ. pajānanalakkhaṇā paññā, tassā saccāni padaṭṭhānaṃ.
KN Nett, 4. paṭiniddesavāro, 16. samāropanahāravibhaṅgo, para. 7 ⇒
vanaṃ vanathassa padaṭṭhānaṃ. kiñca vanaṃ? ko ca vanatho? vanaṃ nāma pañca kāmaguṇā, taṇhā vanatho. idaṃ padaṭṭhānaṃ. vanaṃ nāma nimittaggāho “itthī”ti vā “puriso”ti vā. vanatho nāma tesaṃ tesaṃ aṅgapaccaṅgānaṃ anubyañjanaggāho “aho cakkhu, aho sotaṃ, aho ghānaṃ, aho jivhā, aho kāyo, iti. idaṃ padaṭṭhānaṃ. vanaṃ nāma cha ajjhattikabāhirāni āyatanāni apariññātāni. yaṃ tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saṃyojanaṃ, ayaṃ vanatho. idaṃ padaṭṭhānaṃ. vanaṃ nāma anusayo. vanatho nāma pariyuṭṭhānaṃ. idaṃ padaṭṭhānaṃ. tenāha bhagavā “chetvā vanañca vanathañcā”ti. ayaṃ padaṭṭhānena samāropanā.
KN Peṭ, 5. pañcamabhūmi, para. 19 ⇒
yathā devatā bhagavantaṃ pucchati “catucakkaṃ navadvāran”ti gāthā . tattha bhagavā visajjeti “chetvā naddhiṃ varattaṃ cā”ti gāthā, idaṃ bhagavā dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ visajjeti. imāya visajjanāya bhagavā anumīyati kilese ettha purimāya gāthāya niddisitabbena. taṃ hi catucakkanti cattāro vā hatthapādā. navadvāranti nava vaṇamukhāni. yathā catucakkanti cattāro upādānā, upādānappaccayā bhavo, upādānanirodhā bhavanirodho. navadvāranti nava mānavidhā, mānajātikāya hi dukkhaṃ seyyenamhi paraso tīṇi tikāni puṇṇaṃ. tikena saṃyuttaṃ hi pañcakāmaguṇiko rāgo. tattha naddhīti taṇhā visajjīyati. varattanti mānaṃ visajjeti, icchā lobho ca pāpakoti pañcakāmaguṇiko rāgo. tattha visamalobho pāpakoti niddisiyati samūlataṇhanti. aññāṇamūlakā taṇhāti aññāṇamūlakā taṇhā, taṇhāya ca diṭṭhiyā ca pahānaṃ. ye ca puna aññepi keci catucakkayogena teneva kāraṇena ca yujjanti, saṃsāragāmino dhammā sabbe niddisitabbā. tatthāyaṃ gāthā visajjanā pucchāya ca visajjanāya sameti . yaṃ yadi sandena atha saha byākaraṇena anugītiyaṃ ca so vicayoti bhagavā yattakāni padāni nikkhipati, tattakehi anugāyati.
KN Peṭ, 5. pañcamabhūmi, para. 35 ⇒
tattha pañcakāmaguṇā kāmarāgassa padaṭṭhānaṃ. yesaṃ kesañci kāmarāgo uppajjati uppanno vā uppajjissati vā, etesu yepi pañcasu rūpesu āyatanesu nāññatra etehi kāmarāgassa padaṭṭhānanti. vuccate, tena pañca kāmaguṇā kāmarāgassa padaṭṭhānaṃ. pañcindriyāni rūparāgassa padaṭṭhānaṃ. manindriyaṃ bhavarāgassa padaṭṭhānaṃ. pañcakkhandhā sakkāyadiṭṭhiyā padaṭṭhānaṃ. ekasaṭṭhi diṭṭhigatāni diṭṭhirāgassa padaṭṭhānaṃ. kāmadhātu kāmarāgassa padaṭṭhānaṃ. arūpadhātu arūparāgassa padaṭṭhānaṃ. sukhasaññā kāmarāgassa padaṭṭhānaṃ. byāpādasaññā byāpādassa padaṭṭhānaṃ. asampajaññatā sammohassa padaṭṭhānaṃ. nava āghātavatthūni byāpādassa padaṭṭhānaṃ. navavidhaṃ mānaṃ mānassa padaṭṭhānaṃ. sukhā vedanā rāgānusayassa padaṭṭhānaṃ. dukkhā vedanā paṭighānusayassa padaṭṭhānaṃ. adukkhamasukhā vedanā avijjānusayassa padaṭṭhānaṃ. attavādupādānañca musāvādo ca lobhassa padaṭṭhānaṃ. pāṇātipāto ca pisuṇavācā ca pharusavācā ca byāpādassa padaṭṭhānaṃ. micchattañca samphappalāpo ca mohassa padaṭṭhānaṃ. bhavaṃ bhogañca vokāro ahaṃkārassa padaṭṭhānaṃ. bāhirānaṃ pariggaho mamaṃkārassa padaṭṭhānaṃ. kāyassa saṅgaṃ diṭṭhiyā padaṭṭhānaṃ. kāyikadoso dosassa padaṭṭhānaṃ. kāyikakāsāvo lobhassa padaṭṭhānaṃ. yo yo vā pana dhammo yena yena ārammaṇena uppajjati saccādhiṭṭhānena vā dhammādhiṭṭhānena vā anusayanena vā, so dhammo tassa padaṭṭhānaṃ. tena sārammaṇena so dhammo uppajjati.
KN Peṭ, 5. pañcamabhūmi, para. 54 ⇒
yathā kiṃ unnaḷānaṃ pamattānanti gāthāyo. yaṃ pamādo, idaṃ kissa padaṭṭhānaṃ? kusalānaṃ dhammānaṃ osaggassa. kusaladhammosaggo pana kissa padaṭṭhānaṃ ? akusaladhammapaṭisevanāya. kissa padaṭṭhānaṃ, kusaladhammapaṭisevanāya? kissa padaṭṭhānaṃ, kilesavatthupaṭisevanāya? iti pamādena mohapakkhiyā diṭṭhi avijjā chandarāgapakkhiyā. tattha taṇhā ca diṭṭhi cattāro āsavā taṇhā kāmāsavo ca bhavāsavo ca diṭṭhāsavo ca avijjāsavo ca. tattha citte atthīti diṭṭhi cetasikesu niccanti pañcasu kāmaguṇesu ajjhāvahanena kāmāsavo, upapattīsu āsatti bhavāsavo. tattha rūpakāyo kāmāsavassa bhavāsavassa ca padaṭṭhānaṃ. nāmakāyo diṭṭhāsavassa avijjāsavassa ca padaṭṭhānaṃ.
KN Peṭ, 5. pañcamabhūmi, para. 55 ⇒
tattha alliyanāya ajjhattavāhanaṃ kāmāsavassa lakkhaṇaṃ. patthanaganthanābhisaṅkhārakāyasaṅkhāraṇaṃ bhavāsavassa lakkhaṇaṃ, abhiniveso ca parāmāso ca diṭṭhāsavassa lakkhaṇaṃ. appaṭivedho dhammesu asampajaññā ca avijjāsavassa lakkhaṇaṃ. ime cattāro āsavā cattāri upādānāni. kāmāsavo kāmupādānaṃ, bhavāsavo bhavupādānaṃ, diṭṭhāsavo diṭṭhupādānaṃ, avijjāsavo attavādupādānaṃ, imehi catūhi upādānehi pañcakkhandhā. tattha avijjāsavo citte pahātabbo, so citte cittānupassissa pahīyati. diṭṭhāsavo dhammesu pahātabbo, so dhammesu dhammānupassissa pahīyati. bhavāsavo āsattiyā pahātabbo, so vedanāsu vedanānupassissa pahīyati. kāmāsavo pañcasu kāmaguṇesu pahātabbo, so kāye kāyānupassissa pahīyati. tattha kāyānupassanā dukkhamariyasaccaṃ bhajati. vedanānupassanā pañcannaṃ indriyānaṃ paccayo sukhindriyassa dukkhindriyassa somanassindriyassa domanassindriyassa upekkhindriyassa, sattakilesopacāro tena samudayaṃ bhajati. citte cittānupassanā nirodhaṃ bhajati. dhammesu dhammānupassanā maggaṃ bhajati. tenassa catūsu ca dassanena tasseva sabbe pahīyanti, yena niddiṭṭhā paṭhamaṃ unnaḷānaṃ pamattānaṃ tesaṃ vaḍḍhanti āsavā. jānato hi passato āsavānaṃ khayo dukkhaṃ samudayo nirodho maggo hi akusalā dhammā. evaṃ pariyesitabbā. yāva tassa akusalassa gati tato paṭipakkhena akusale dhamme pariyesati tesaṃ kilesānaṃ hārena āvaṭṭati. ayaṃ vuccate āvaṭṭo hāro. evaṃ sukkāpi dhammā pariyesitabbā. akusaladhamme āgamissa.
KN Peṭ, 6. suttatthasamuccayabhūmi, para. 45 ⇒
67. tattha niccasaññādhimuttassa aparāparaṃ cittaṃ paṇāmento satimapaccavekkhato aniccasaññā na upaṭṭhāti, pañcasu kāmaguṇesu sukhassādādhimuttassa iriyāpathassa agatimapaccavekkhato dukkhasaññā na upaṭṭhāti, khandhadhātuāyatanesu attādhimuttassa nānādhātuanekadhātuvinibbhogamapaccavekkhato anattasaññā na upaṭṭhāti, vaṇṇasaṇṭhānābhiratassa kāye subhādhimuttassa ca vippaṭicchannā asubhasaññā na upaṭṭhāti.
KN Peṭ, 6. suttatthasamuccayabhūmi, para. 68 ⇒
tattha katamaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ? pañcaṅgavippayuttaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ. katamehi pañcahi aṅgehi vippayuttaṃ? pañcahi nīvaraṇehi. tattha katamāni pañca nīvaraṇāni? kāmacchandoti vitthāretabbo. tattha katamo kāmacchando? yo pañcasu kāmaguṇesu chandarāgo pemaṃ nikanti ajjhosānaṃ icchā mucchā patthanā apariccāgo anusayo pariyuṭṭhānaṃ, ayaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ. tattha katamaṃ byāpādanīvaraṇaṃ? yo sattesu saṅkhāresu ca āghāto . pe . yathā dose tathā nioṭṭhānā, ayaṃ byāpādo nīvaraṇaṃ. tattha katamaṃ middhaṃ? yā cittassa jaḷatā cittassa garuttaṃ cittassa akammanīyatā cittassa nikkhepo niddāyanā pacalikatā pacalāyanā pacalāyanaṃ, idaṃ middhaṃ. tattha katamaṃ thinaṃ ? yā kāyassa thinatā jaḷatā kāyassa garuttā kāyassa appassaddhi, idaṃ thinaṃ. iti idañca thinaṃ purimakañca middhaṃ tadubhayaṃ thinamiddhanīvaraṇanti vuccati. tattha katamaṃ uddhaccaṃ? yo avūpasamo cittassa, idaṃ uddhaccaṃ. tattha katamaṃ kukkuccaṃ? yo cetaso vilekho alañcanā vilañcanā hadayalekho vippaṭisāro, idaṃ kukkuccaṃ. iti idañca kukkuccaṃ purimakañca uddhaccaṃ tadubhayaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇanti vuccati. tattha katamaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ? yo buddhe vā dhamme vā saṅghe vā . pe . ayaṃ vicikicchā. api ca kho pana pañca vicikicchāyo samanantarāyikā desantarāyikā samāpattantarāyikā maggantarāyikā saggantarāyikā, imāyo pañca vicikicchāyo . idha pana samāpattantarāyikā vicikicchā adhippetā. ime pañca nīvaraṇā.
KN Peṭ, 7. hārasampātabhūmi, para. 24 ⇒
tattha katamā jhānapāramitā? supāramitā mettā kāmesu sattā kāmasaṅgasattāti yamhi sutte desanāya vohārena dve saccāni niddiṭṭhāni, dukkhañca samudayo ca, vicayena hārena ye saṃyojanīyesu dhammesu vajjaṃ na passanti, te oghaṃ tarissantīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. na tarissantīti atthi esā yutti ca vicayo ca idaṃ nu kissa padaṭṭhānaṃ, kāmesu sattāti pañca kāmaguṇā, taṃ kāmataṇhāya padaṭṭhānaṃ. saṃyojane vajjamapassamānāti avijjāya padaṭṭhānaṃ, na hi jātu saṃyojanasaṅgasattā oghaṃ tareyyuṃ vipulaṃ mahantanti upādānassa padaṭṭhānaṃ. kāmesu sattāti kāmā dvidhā — vatthukāmā ca kilesakāmā ca, tattha kilesakāmā kāmataṇhā kāmataṇhāya yuttā bhavanti rūpataṇhā bhavataṇhā lakkhaṇena hārena, saṃyojane vajjamapassamānāti saṃyojanassa. yo tattha chandarāgo tassa kiṃ padaṭṭhānaṃ? sukhā vedanā dve ca indriyāni — sukhindriyañca somanassindriyañca. iti sukhāya vedanāya gahitāya tayopi vedanā gahitā honti. vedanākkhandhe gahite sabbe pañcakkhandhā gahitā honti. rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbā gahitā, vatthukāmesu gahitesu sabbāni cha bāhirāni āyatanāni gahitāni honti. ajjhattikabāhiresu āyatanesu yo sato, ayaṃ vuccate lakkhaṇo hāro, tattha yo oḷārikamhi kilese ajjhāvasito sabbakilesesu yo na tato sukhumataresu na vītarāgo bhavati. tattha bāhirasaṃyojanaṃ mamanti ajjhattasaṃyojanaṃ ahanti. tattha bhagavato ko adhippāyo? ye oghaṃ taritukāmā te saṃyojanīyesu dhammesu ādīnavānupassino viharissantīti ayamettha bhagavato adhippāyo. kāmesu sattāti yesu ca sattā yena ca sattā yesañca sattā ayaṃ catubbidho ākāro sabbesaṃ hārabhāgiyo.
KN Peṭ, 7. hārasampātabhūmi, para. 32 ⇒
adhiṭṭhānoti ime dhammā atthi ekattatāya paññattā atthi vemattatāya. ye saññā bāhiro kāme, te vemattatāya paññattā. pañcasu kāmaguṇesu sattāti pariyuṭṭhānavipallāsā vemattatāya paññattā oghaṃ tareyyuṃ. vipulaṃ mahantanti avijjā ekattatāya paññattā.
KN Peṭ, 7. hārasampātabhūmi, para. 216 ⇒
tattha ṭhitassa arūpassa yā nikanti ajjhosānaṃ, idampi sakampitaṃ manāpikesu rūpesu piyarūpasātarūpesu ābhogo, idaṃ cetasikaṃ. yaṃ ceteti sattesu manāpikesu abhijjhākāyagantho paṭighānusayesu byāpādakāyagantho sabbe cattāro ganthā, ayaṃ pañcasu kāmaguṇesu paṭhamābhinipāto cittassa yā cetanā yassa tattha assādānupassissa anekā pāpakā akusalā dhammā cittaṃ arūpavatiyo honti. puggalo rāgānubandhibhūto tehi kilesakāmehi yathā kāmakaraṇīyo, ayaṃ vuccate kāmesu pakappanā. evaṃ sabbe cattāro oghā. yaṃ tehi kāmehi saṃyutto viharati bhāvito ajjhosanno, ayaṃ cetanā. yassa tathāyaṃ avītarāgassa adhigatapemassa tassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā dukkhānuparivattitaṃ viññāṇaṃ hoti saritassa vayadhammasamuppādo cittaṃ pariyādiyati, idaṃ vuccati pakappitanti.
KN Peṭ, 7. hārasampātabhūmi, para. 268 ⇒
114. pañcānisaṃsā sotānugatānaṃ dhammānaṃ yāva diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṃ suttaṃ vitthārena kātabbaṃ. yuñjato ghaṭentassa vāyamato gilāno maraṇakāle devabhūto paccekabodhiṃ pāpuṇāti. sotānugatāti saddhammassavanena kataṃ hoti. na ca adhipaññādhammavipassanāya tassa cittaṃ tasitaṃ hoti, na ca anibbiddhattaṃ, idaṃ ca suttaṃ pañcannaṃ puggalānaṃ desitaṃ, saddhānusārino mudindriyassa tikkhindriyassa ca dhammānusārino tikkhindriyassa mudindriyassa ca. yo pana mohacarito puggalo na sakkoti yuñjituṃ ghaṭituṃ vāyamituṃ yathābhūtaṃ yathāsamādhikā vimutti taṃ khaṇaṃ taṃ layaṃ taṃ muhuttaṃ phalaṃ dasseti. sādhu parihāyati paro taṃ duyhati, no tu sukhāvipākinī bhavati . tassa diṭṭhe yeva ca dhamme upapajjāparāpariyavedanīyaṃ. tattha yo puggalo dhammānusārī tassa yadi sotānugatā dhammā honti so yuñjanto pāpuṇāti. yo dhammānusārī mudindriyo, so gilāno pāpuṇāti. yo saddhānusārī tikkhindriyo, so maraṇakālasamaye pāpuṇāti. yo mudindriyo, so devabhūto pāpuṇāti. yadā devabhūto na pāpuṇāti, na so teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā paccekabodhiṃ pāpuṇāti. yo sotānugatesu yuñjati ghaṭeti vāyamati, so pubbāpannena visesaṃ sañjānāti, sañjānanto pāpuṇāti. sace pana gilānassa manasikāro hoti, tattha yuñjanto pāpuṇāti. sace panassa maraṇakāle saṃviggo hoti, tattha yuñjanto pāpuṇāti. sace pana na katthaci saṃvego hoti, tassa devabhūtassa sukhino dhammabhūtā pādā evaṃ avilapati. so evaṃ jānāti “ayaṃ so dhammavinayo yattha mayaṃ pubbe manussabhūtā brahmacariyaṃ carimhā”ti. atha devabhūto pāpuṇāti. dibbesu vā pañcasu kāmaguṇesu ajjhosito hoti pamādavihārī, so tena kusalamūlena paccekabodhiṃ pāpuṇāti.
KN Peṭ, 7. hārasampātabhūmi, para. 289 ⇒
116. tattha katamā desanā? imamhi sutte kiṃ desitaṃ? dve sugatiyo devā ca manussā ca, dibbā ca pañcakāmaguṇā, mānussakā ca. dvīhi padehi niddeso. dadato puññaṃ pavaḍḍhati, saṃyamato veraṃ na cīyati, kusalo ca jahāti pāpakanti maggo vutto. rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti dve nibbānadhātuyo desitā sopādisesā ca anupādisesā ca. ayaṃ desanā.