|
(derived from B. Sujato 2018/12) |
|
| Sallekhasutta |
Self-Effacement |
**自我反省** |
| Evaṃ me sutaṃ— |
So I have heard. |
如是我闻。 |
| ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. |
At one time the Buddha was staying near Sāvatthī in Jeta’s Grove, Anāthapiṇḍika’s monastery. |
一时,佛陀住在舍卫城祇树林给孤独园。 |
| Atha kho āyasmā mahācundo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahācundo bhagavantaṃ etadavoca: |
Then in the late afternoon, Venerable Mahācunda came out of retreat and went to the Buddha. He bowed, sat down to one side, and said to the Buddha: |
然后,傍晚时分,尊者大纯陀从禅定中出来,去见佛陀。他向佛陀行礼,坐在一旁,对佛陀说: |
| “yā imā, bhante, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti— |
“Sir, there are many different views that arise in the world |
“尊者,世间有许多不同的观点, |
| attavādapaṭisaṃyuttā vā lokavādapaṭisaṃyuttā vā— |
connected with doctrines of the self or with doctrines of the cosmos. |
与我见或宇宙论相关。 |
| ādimeva nu kho, bhante, bhikkhuno manasikaroto evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ pahānaṃ hoti, evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ paṭinissaggo hotī”ti? |
How does a monk who is focusing on the starting point give up and let go of these views?” |
一位专注于起点修行的比丘如何放弃并舍弃这些观点?” |
| Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya. |
It’s possible that a certain monk, quite secluded from sensual pleasures, secluded from unskillful Dharmas, might enter and remain in the first jhāna, which has the rapture and pleasure born of seclusion, while directing-thought and evaluation. |
有可能某些比丘,远离感官享乐,远离不善法,进入并安住于初禅,其中有离欲所生的喜和乐,以及寻和伺。 |
| Tassa evamassa: |
They might think |
他们可能会认为 |
| ‘sallekhena viharāmī’ti. |
they’re practicing self-effacement. |
他们在修习自我反省。 |
| Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. |
But in the training of the noble one these are not called ‘self-effacement’; |
但在圣者的修行中,这些不被称为‘自我反省’; |
| Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti. |
they’re called ‘pleasureful meditations in the present life’. |
它们被称为‘现世的快乐禅定’。 |
| Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya. |
It’s possible that some monk, as the directed-thought and evaluation are stilled, might enter and remain in the second jhāna, which has the rapture and pleasure born of undistractible-lucidity, with internal clarity and confidence, and unified mind, without directing-thought and evaluation. |
有可能某些比丘,随着寻和伺的止息,进入并安住于二禅,其中有定所生的喜和乐,内心清净自信,心意统一,没有寻和伺。 |
| Tassa evamassa: |
They might think |
他们可能会认为 |
| ‘sallekhena viharāmī’ti. |
they’re practicing self-effacement. |
他们在修习自我反省。 |
| Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. |
But in the training of the noble one these are not called ‘self-effacement’; |
但在圣者的修行中,这些不被称为‘自我反省’; |
| Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti. |
they’re called ‘pleasureful meditations in the present life’. |
它们被称为‘现世的快乐禅定’。 |
| Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyya, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeyya, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya. |
It’s possible that some monk, with the fading away of rapture, might enter and remain in the third jhāna, where they meditate with equanimity, rememberful and aware, personally experiencing pleasure with the flesh and blood physical body of which the noble ones declare, ‘Equanimous and rememberful, one meditates in pleasure.’ |
有可能某些比丘,随着喜的消退,进入并安住于三禅,在那里他们以舍心禅修,正念正知,亲身体验身心之乐,圣者称赞道:‘舍心正念,安住于乐。’ |
| Tassa evamassa: |
They might think |
他们可能会认为 |
| ‘sallekhena viharāmī’ti. |
they’re practicing self-effacement. |
他们在修习自我反省。 |
| Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. |
But in the training of the noble one these are not called ‘self-effacement’; |
但在圣者的修行中,这些不被称为‘自我反省’; |
| Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti. |
they’re called ‘pleasureful meditations in the present life’. |
它们被称为‘现世的快乐禅定’。 |
| Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya. |
It’s possible that some monk, with the giving up of pleasure and pain, and the ending of former happiness and sadness, might enter and remain in the fourth jhāna, without pleasure or pain, with pure equanimity and rememberfulness. |
有可能某些比丘,随着乐和苦的舍弃,以及先前乐和忧的止息,进入并安住于四禅,无乐无苦,只有纯净的舍心和正念。 |
| Tassa evamassa: |
They might think |
他们可能会认为 |
| ‘sallekhena viharāmī’ti. |
they’re practicing self-effacement. |
他们在修习自我反省。 |
| Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. |
But in the training of the noble one these are not called ‘self-effacement’; |
但在圣者的修行中,这些不被称为‘自我反省’; |
| Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti. |
they’re called ‘pleasureful meditations in the present life’. |
它们被称为‘现世的快乐禅定’。 |
| Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā, paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā, nānattasaññānaṃ amanasikārā, ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja vihareyya. |
It’s possible that some monk, going totally beyond perceptions of form, with the ending of perceptions of impingement, not focusing on perceptions of diversity, aware that ‘space is infinite’, might enter and remain in the dimension of infinite space. |
有可能某些比丘,完全超越色相,随着冲击相的止息,不专注于多样相,了知‘虚空无限’,进入并安住于无边虚空处。 |
| Tassa evamassa: |
They might think |
他们可能会认为 |
| ‘sallekhena viharāmī’ti. |
they’re practicing self-effacement. |
他们在修习自我反省。 |
| Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. |
But in the training of the noble one these are not called ‘self-effacement’; |
但在圣者的修行中,这些不被称为‘自我反省’; |
| Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti. |
they’re called ‘peaceful meditations’. |
它们被称为‘平静禅定’。 |
| Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja vihareyya. |
It’s possible that some monk, going totally beyond the dimension of infinite space, aware that ‘consciousness is infinite’, might enter and remain in the dimension of infinite consciousness. |
有可能某些比丘,完全超越无边虚空处,了知‘意识无限’,进入并安住于无边识处。 |
| Tassa evamassa: |
They might think |
他们可能会认为 |
| ‘sallekhena viharāmī’ti. |
they’re practicing self-effacement. |
他们在修习自我反省。 |
| Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. |
But in the training of the noble one these are not called ‘self-effacement’; |
但在圣者的修行中,这些不被称为‘自我反省’; |
| Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti. |
they’re called ‘peaceful meditations’. |
它们被称为‘平静禅定’。 |
| Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja vihareyya. |
It’s possible that some monk, going totally beyond the dimension of infinite consciousness, aware that ‘there is nothing at all’, might enter and remain in the dimension of nothingness. |
有可能某些比丘,完全超越无边识处,了知‘一无所有’,进入并安住于无所有处。 |
| Tassa evamassa: |
They might think |
他们可能会认为 |
| ‘sallekhena viharāmī’ti. |
they’re practicing self-effacement. |
他们在修习自我反省。 |
| Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. |
But in the training of the noble one these are not called ‘self-effacement’; |
但在圣者的修行中,这些不被称为‘自我反省’; |
| Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti. |
they’re called ‘peaceful meditations’. |
它们被称为‘平静禅定’。 |
| Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja vihareyya. |
It’s possible that some monk, going totally beyond the dimension of nothingness, might enter and remain in the dimension of neither perception nor non-perception. |
有可能某些比丘,完全超越无所有处,进入并安住于非想非非想处。 |
| Tassa evamassa: |
They might think |
他们可能会认为 |
| ‘sallekhena viharāmī’ti. |
they’re practicing self-effacement. |
他们在修习自我反省。 |
| Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. |
But in the training of the noble one these are not called ‘self-effacement’; |
但在圣者的修行中,这些不被称为‘自我反省’; |
| Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti. |
they’re called ‘peaceful meditations’. |
它们被称为‘平静禅定’。 |
| 2. Cittupapādapariyāya |
2. Giving Rise to the Thought |
### 2. 生起善念 |
| Cittuppādampi kho ahaṃ, cunda, kusalesu dhammesu bahukāraṃ vadāmi, ko pana vādo kāyena vācāya anuvidhīyanāsu. |
Cunda, I say that even giving rise to the thought of skillful Dharmas is very helpful, not to speak of following that path in body and speech. |
纯陀,我说即使生起善法的念头也是非常有帮助的,更不用说在身口意上遵循这条道路了。 |
| Tasmātiha, cunda, ‘pare vihiṃsakā bhavissanti, mayamettha avihiṃsakā bhavissāmā’ti cittaṃ uppādetabbaṃ. |
That’s why you should give rise to the following thoughts. ‘Others will be cruel, but here we will not be cruel.’ |
因此,你们应该生起以下念头:‘他人会残忍,而我们在这里将不残忍。’ |
| ‘Pare pāṇātipātī bhavissanti, mayamettha pāṇātipātā paṭiviratā bhavissāmā’ti cittaṃ uppādetabbaṃ … pe … |
‘Others will kill living creatures, but here we will not kill living creatures.’ … |
‘他人会杀害众生,而我们在这里将不杀害众生。’…… |
| ‘pare sandiṭṭhiparāmāsī ādhānaggāhī duppaṭinissaggī bhavissanti, mayamettha asandiṭṭhiparāmāsī anādhānaggāhī suppaṭinissaggī bhavissāmā’ti cittaṃ uppādetabbaṃ. (44) |
‘Others will be attached to their own views, holding them tight, and refusing to let go, but here we will not be attached to our own views, not holding them tight, but will let them go easily.’ |
‘他人会执着于自己的观点,紧抓不放,拒绝舍弃,而我们在这里将不执着于自己的观点,不紧抓不放,而是轻易地舍弃它们。’ |
| 3. Parikkamanapariyāya |
3. A Way Around |
--- |
| Seyyathāpi, cunda, visamo maggo assa, tassa añño samo maggo parikkamanāya; |
Cunda, suppose there was a rough path and another smooth path to get around it. |
|
| seyyathā vā pana, cunda, visamaṃ titthaṃ assa, tassa aññaṃ samaṃ titthaṃ parikkamanāya; |
Or suppose there was a rough ford and another smooth ford to get around it. |
### 3. 一种绕道而行的方式 |
| evameva kho, cunda, vihiṃsakassa purisapuggalassa avihiṃsā hoti parikkamanāya, pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti parikkamanāya, adinnādāyissa purisapuggalassa adinnādānā veramaṇī hoti parikkamanāya, abrahmacārissa purisapuggalassa abrahmacariyā veramaṇī hoti parikkamanāya, musāvādissa purisapuggalassa musāvādā veramaṇī hoti parikkamanāya, pisuṇavācassa purisapuggalassa pisuṇāya vācāya veramaṇī hoti parikkamanāya, pharusavācassa purisapuggalassa pharusāya vācāya veramaṇī hoti parikkamanāya, samphappalāpissa purisapuggalassa samphappalāpā veramaṇī hoti parikkamanāya, abhijjhālussa purisapuggalassa anabhijjhā hoti parikkamanāya, byāpannacittassa purisapuggalassa abyāpādo hoti parikkamanāya. (1–10.) |
In the same way, a cruel individual gets around it by not being cruel. An individual who kills gets around it by not killing. … |
纯陀,假设有一条崎岖的道路,还有另一条平坦的道路可以绕过它。 |
|
|
或者假设有一个崎岖的渡口,还有另一个平坦的渡口可以绕过它。 |
| Thinamiddhapariyuṭṭhitassa purisapuggalassa vigatathinamiddhatā hoti parikkamanāya, uddhatassa purisapuggalassa anuddhaccaṃ hoti parikkamanāya, vicikicchissa purisapuggalassa tiṇṇavicikicchatā hoti parikkamanāya, kodhanassa purisapuggalassa akkodho hoti parikkamanāya, upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti parikkamanāya, makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti parikkamanāya, paḷāsissa purisapuggalassa apaḷāso hoti parikkamanāya, issukissa purisapuggalassa anissukitā hoti parikkamanāya, maccharissa purisapuggalassa amacchariyaṃ hoti parikkamanāya, saṭhassa purisapuggalassa asāṭheyyaṃ hoti parikkamanāya, māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti parikkamanāya, thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiyaṃ hoti parikkamanāya, atimānissa purisapuggalassa anatimāno hoti parikkamanāya, dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā hoti parikkamanāya, pāpamittassa purisapuggalassa kalyāṇamittatā hoti parikkamanāya, pamattassa purisapuggalassa appamādo hoti parikkamanāya, assaddhassa purisapuggalassa saddhā hoti parikkamanāya, ahirikassa purisapuggalassa hirī hoti parikkamanāya, anottāpissa purisapuggalassa ottappaṃ hoti parikkamanāya, appassutassa purisapuggalassa bāhusaccaṃ hoti parikkamanāya, kusītassa purisapuggalassa vīriyārambho hoti parikkamanāya, muṭṭhassatissa purisapuggalassa upaṭṭhitassatitā hoti parikkamanāya, duppaññassa purisapuggalassa paññāsampadā hoti parikkamanāya, sandiṭṭhiparāmāsiādhānaggāhiduppaṭinissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsianādhānaggāhisuppaṭinissaggitā hoti parikkamanāya. (21–44.) |
An individual who is attached to their own views, holding them tight, and refusing to let go, gets around it by not being attached to their own views, not holding them tight, but letting them go easily. |
同样地,一个残忍的人通过不残忍来绕过它。一个杀生的人通过不杀生来绕过它。…… |
| 4. Uparibhāgapariyāya |
4. Going Up |
一个执着于自己观点、紧抓不放、拒绝舍弃的人,通过不执着于自己的观点、不紧抓不放、而是轻易地舍弃它们来绕过它。 |
| Seyyathāpi, cunda, ye keci akusalā dhammā sabbe te adhobhāgaṅgamanīyā, ye keci kusalā dhammā sabbe te uparibhāgaṅgamanīyā; |
Cunda, all unskillful Dharmas lead downwards, while all skillful Dharmas lead upwards. |
|
| evameva kho, cunda, vihiṃsakassa purisapuggalassa avihiṃsā hoti uparibhāgāya, pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti uparibhāgāya … pe … |
In the same way, a cruel individual is led upwards by not being cruel. An individual who kills is led upwards by not killing … |
--- |
| sandiṭṭhiparāmāsiādhānaggāhiduppaṭinissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsianādhānaggāhisuppaṭinissaggitā hoti uparibhāgāya. (44) |
An individual who is attached to their own views, holding them tight, and refusing to let go, is led upwards by not being attached to their own views, not holding them tight, but letting them go easily. |
|
+8.5 – (Pari-nibbāna-pariyāya: The Exposition by Nirvana) |
|
|
### 4. 向上提升 |
| 5. Parinibbānapariyāya |
5. The Exposition by nirvana |
纯陀,所有不善法都导向下堕,而所有善法都导向上升。 |
| So vata, cunda, attanā palipapalipanno paraṃ palipapalipannaṃ uddharissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. |
Truly, Cunda, if you’re sinking down in the mud you can’t pull out someone else who is also sinking down in the mud. |
同样地,一个残忍的人通过不残忍来向上提升。一个杀生的人通过不杀生来向上提升…… |
| So vata, cunda, attanā apalipapalipanno paraṃ palipapalipannaṃ uddharissatīti ṭhānametaṃ vijjati. |
But if you’re not sinking down in the mud you can pull out someone else who is sinking down in the mud. |
一个执着于自己观点、紧抓不放、拒绝舍弃的人,通过不执着于自己的观点、不紧抓不放、而是轻易地舍弃它们来向上提升。 |
|
|
--- |
| So vata, cunda, attanā adanto avinīto aparinibbuto paraṃ damessati vinessati parinibbāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. |
Truly, if you’re not tamed, trained, and nirvana'd you can’t tame, train, and nirvanify someone else. |
果真,如果你沒有被馴服、訓練和涅槃,你就不能馴服、訓練和涅槃別人。 |
| So vata, cunda, attanā danto vinīto parinibbuto paraṃ damessati vinessati parinibbāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. |
But if you’re tamed, trained, and nirvana'd you can tame, train, and nirvanify someone else. |
但如果你被馴服、訓練和涅槃了,你就能馴服、訓練和涅槃別人。 |
| Evameva kho, cunda, vihiṃsakassa purisapuggalassa avihiṃsā hoti parinibbānāya, pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti parinibbānāya. |
In the same way, a cruel individual nirvanifyes it by not being cruel. An individual who kills nirvanifyes it by not killing. … |
同樣地,一個殘酷的人透過不殘酷來涅槃。一個殺人的人透過不殺人來涅槃。…… |
| Adinnādāyissa purisapuggalassa adinnādānā veramaṇī hoti parinibbānāya. |
|
但如果你不深陷泥泞,你就可以拉出另一个深陷泥泞的人。 |
| Abrahmacārissa purisapuggalassa abrahmacariyā veramaṇī hoti parinibbānāya. |
|
|
| Musāvādissa purisapuggalassa musāvādā veramaṇī hoti parinibbānāya. |
|
|
| Pisuṇavācassa purisapuggalassa pisuṇāya vācāya veramaṇī hoti parinibbānāya. |
|
纯陀,如果你没有被驯服、训练和涅槃,你就无法驯服、训练和使他人涅槃。 |
| Pharusavācassa purisapuggalassa pharusāya vācāya veramaṇī hoti parinibbānāya. |
|
但如果你已被驯服、训练和涅槃,你就可以驯服、训练和使他人涅槃。 |
| Samphappalāpissa purisapuggalassa samphappalāpā veramaṇī hoti parinibbānāya. |
|
同样地,一个残忍的人通过不残忍来使之涅槃。一个杀生的人通过不杀生来使之涅槃。…… |
| Abhijjhālussa purisapuggalassa anabhijjhā hoti parinibbānāya. |
|
|
| Byāpannacittassa purisapuggalassa abyāpādo hoti parinibbānāya. (1–10.) |
|
|
| Thinamiddhapariyuṭṭhitassa purisapuggalassa vigatathinamiddhatā hoti parinibbānāya. |
... |
... |
| Uddhatassa purisapuggalassa anuddhaccaṃ hoti parinibbānāya. |
|
|
| Vicikicchissa purisapuggalassa tiṇṇavicikicchatā hoti parinibbānāya. |
|
|
| Kodhanassa purisapuggalassa akkodho hoti parinibbānāya. |
|
|
| Upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti parinibbānāya. |
|
|
| Makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti parinibbānāya. |
|
|
| Paḷāsissa purisapuggalassa apaḷāso hoti parinibbānāya. |
|
... |
| Issukissa purisapuggalassa anissukitā hoti parinibbānāya. |
|
|
| Maccharissa purisapuggalassa amacchariyaṃ hoti parinibbānāya. |
|
|
| Saṭhassa purisapuggalassa asāṭheyyaṃ hoti parinibbānāya. |
|
|
| Māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti parinibbānāya. |
|
|
| Thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiyaṃ hoti parinibbānāya. |
|
|
| Atimānissa purisapuggalassa anatimāno hoti parinibbānāya. |
|
|
| Dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā hoti parinibbānāya. |
|
|
| Pāpamittassa purisapuggalassa kalyāṇamittatā hoti parinibbānāya. |
|
|
| Pamattassa purisapuggalassa appamādo hoti parinibbānāya. |
|
|
| Assaddhassa purisapuggalassa saddhā hoti parinibbānāya. |
|
|
| Ahirikassa purisapuggalassa hirī hoti parinibbānāya. |
|
|
| Anottāpissa purisapuggalassa ottappaṃ hoti parinibbānāya. |
|
|
| Appassutassa purisapuggalassa bāhusaccaṃ hoti parinibbānāya. |
|
|
| Kusītassa purisapuggalassa vīriyārambho hoti parinibbānāya. |
|
|
| Muṭṭhassatissa purisapuggalassa upaṭṭhitassatitā hoti parinibbānāya. |
|
|
| Duppaññassa purisapuggalassa paññāsampadā hoti parinibbānāya. |
|
|
| Sandiṭṭhiparāmāsiādhānaggāhiduppaṭinissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsianādhānaggāhisuppaṭinissaggitā hoti parinibbānāya. (21–44.) |
An individual who is attached to their own views, holding them tight, and refusing to let go, nirvanifyes it by not being attached to their own views, not holding them tight, but letting them go easily. |
一個執著於自己觀點,緊抓不放,不願放手的人,透過不執著於自己的觀點,不緊抓不放,而是輕鬆放手來涅槃。 |
| Iti kho, cunda, desito mayā sallekhapariyāyo, desito cittuppādapariyāyo, desito parikkamanapariyāyo, desito uparibhāgapariyāyo, desito parinibbānapariyāyo. |
So, Cunda, I’ve taught the expositions by way of self-effacement, giving rise to thought, the way around, going up, and nirvana-fication. |
因此,純陀,我已經教導了以自我謙遜、引發思想、迂迴、提升和涅槃為方式的闡述。 |
| Yaṃ kho, cunda, satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā. |
Out of compassion, I’ve done what a teacher should do who wants what’s best for their disciples. |
出於悲憫,我做了一個老師應做的事,他為弟子們著想。 |
| Etāni, cunda, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni, jhāyatha, cunda, mā pamādattha, mā pacchāvippaṭisārino ahuvattha—ayaṃ kho amhākaṃ anusāsanī”ti. |
Here are these roots of trees, and here are these empty huts. Practice jhāna, Cunda! Don’t be negligent! Don’t regret it later! This is my instruction.” |
這裡有這些樹根,這裡有這些空屋。純陀,修習禪那!不要懈怠!不要以後後悔!這是我的教導。 |